Turīgās ģimenes arī vairāk varētu izjust gaidāmo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes celšanu par dzīvojamām platībām, lēš _Swedbank_ Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Jau ziņots par valdības iecerēm no nākamā gada palielināt minimālo mēnešalgu no 180 latiem līdz 200 latiem, celt sociālo nodokli no 33,09% līdz 35,09%, samazināt IIN likmi no pašreizējiem 26% līdz 25%, kā arī paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu (NM). Vispārējo - no 35 līdz 45 latiem, bet par apgādībā esošu personu - no 63 līdz 70 latiem. Dienas veiktie aprēķini liecina, ka vislielākie ieguvēji no iecerētajām izmaiņām darbaspēka nodokļos būs cilvēki, kuri saņem minimālo algu, jo uz rokas algā saņems salīdzinoši vairāk nekā iepriekš. Pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) sacītā, ieguvēji no zemāka nodokļu sloga būs visi, kam bruto alga ir līdz 500 latiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 500 latu uz papīra saņem 72% strādājošo. «Jo ģimenē vairāk bērnu, jo tā latiņa paceļas tālāk,» par iecerēto IIN atvieglojumu celšanas ietekmi uz ienākumiem piebilda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietnieces Diānas Krampes Dienai sacītā, izmaiņas ar algu saistītajos nodokļos neatstās būtisku iespaidu uz kopējo ģimenes budžetu, jo potenciālais ienākumu pieaugums ģimenei ar zemiem ienākumiem svārstīsies robežās no 0,5 līdz 1,3%. Savukārt ģimenei ar augstiem ienākumiem potenciālie zaudējumi varētu būt 0,5%-1% robežās. «Šādas izmaiņas parasti ģimenes neizjūt,» noteica institūta pārstāve. Arī Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijā Dienai norādīja, ka plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļos minimāli ietekmēs cilvēka ienākumus. Lielāks ieguvums būs sociālajam budžetam, kas skar pabalstus un pensijas, bet pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi varētu sarukt. Kā zināms, lai IIN izmaiņas pašvaldību budžetus skartu mazāk, valdība lēma nākamgad no IIN ieņēmumiem pašvaldībām līdzšinējo 80% vietā novirzīt vairāk - 82%, bet valsts budžetā mazāk. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers gan uzskata, ka cerētie papildu ieņēmumi, ceļot minimālo algu, no nodokļiem netiks iekasēti. Viņaprāt, darba devēji savus darbiniekus noformēs darbā uz pusslodzi vai 0,75 slodzēm. P. Krīgers uzskata, ka ir nepieciešams straujāk celt NM, savukārt nodokļu, arī sociālā nodokļa, celšana nav pieļaujama.
Ja darbaspēka nodokļu gadījumā mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem iegūs, bet ar augstākiem - zaudēs, tad NĪN un PVN likmju celšana uz visu mājsaimniecību budžetiem atstāts negatīvu ietekmi. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve D. Krampe norāda, ka Rīgā dzīvojošas vidusmēra divu bērnu ģimenes (kopējie bruto ienākumi mēnesī virs 1000 latiem) tēriņi pēc PVN likmju izmaiņām mēnesī pieaugtu par aptuveni desmit latiem, bet turīgākai ģimenei ar divreiz trīsreiz lielākiem ikmēneša ienākumiem - par divdesmit latiem mēnesī. Tas gan ar nosacījumu, ja ģimenes nemainīs savus tērēšanas paradumus. PVN likmju pieaugumam visu mājsaimniecību gadījumā būs lielāka ietekme nekā NĪN likmes dubultošanai par dzīvojamo platību. Lai arī maksājums sanāks divreiz lielāks, kā redzams piemērā par dzīvokli Purvciemā Rīgā, mēnesī maksājums līdzšinējā nedaudz vairāk par latu vietā būs vairāk nekā divi lati. Vairāk NĪN likmes palielināšanu izjutīs privātmājās Pierīgā un Jūrmalā dzīvojošie.