Zelta miljards
VIP servisa kompānija Vitanna 24 stundas diennaktī nodrošina izsmalcinātas rūpes par topošo māti - pavada viņu jau no mājas sliekšņa, nodrošina privāto menedžeri, transfēru ar luksusauto uz Jūrmalas villu. Līdzīgu uzmanības un VIP harmonijas devu kompānija gatava veltīt arī bērniem un pat sunim. Kamēr vīri pelna naudu, mīļotās sievietes bauda spa pakalpojumus - lūk, nozare, kas Latvijā ir augstā līmenī un atradusi stabilu klientu loku. Savukārt gidi aizrautīgi stāsta par «Štirlica un Šerloka Holmsa Rīgu», tirgotāji piedāvā lucīšus, zušus, avenes, kvasu no padomju nostalģijas mucām, mūziķi uzstājas privātos koncertos. Vairāk darba esot arī augstas klases amatniekiem, nekustamā īpašuma un interjera speciālistiem, protams, advokātiem un citiem konsultantiem.
Baltic International Bank valdes priekšsēdētājas vietniece Nataļja Tkačenko Dienai uzsver - nerezidentu līdzekļu apkalpošana Latvijas ekonomikai bijusi nozīmīga jau ilgtermiņā. «Statistika liecina, ka pat krīzes laikā finanšu pakalpojumu eksports veidoja 1,5-1,7% no IKP. Izaugsme šajā sektorā veicina ekonomikas attīstību - lielāki banku ienākumi nodrošina lielāku peļņu, kas ieplūst tautsaimniecībā samaksāto nodokļu veidā, kā arī, bankām vairāk patērējot vietējos resursus, netieši tiek atbalstīti citu nozaru uzņēmumi. Noguldījumu pieaugums veicina aktīvāku kreditēšanu un investēšanu uzņēmējdarbības attīstībā, kas attiecīgi nozīmē arī lielāku nodarbinātību, vairāk samaksāto nodokļu un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos pasaulē.»
Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa norāda, ka 2012. gada 1. pusgadā finanšu pakalpojumu eksports ir 1,8% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta un 1,1% no IKP, kā arī vēl apmēram tikpat lieli neto procentu ienākumi no nerezidentu līdzekļiem.
Kāpēc pie mums?
FKTK pārstāve Laima Pļaviņa saka: «Latvija ģeogrāfiski atrodas starp austrumiem un rietumiem - NVS valstīm esam tuvākais rietumu kaimiņš, tāpēc šo valstu interešu un naudas klātbūtne šeit ir saprotama.» No 2008. gada rudens, kad Latviju sāpīgi skāra finanšu krīze, nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās kopumā saruka, taču, Latvijas ekonomikai atveseļojoties, jau ar 2010. gada rudeni nerezidentu noguldījumi sāka plūst atpakaļ uz Latviju. Pēdējā gada laikā nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas bankās kopumā audzis par 1,2 miljardiem latu (t. sk. aptuveni par 500 miljoniem latu auguši noguldījumi no citām ES valstīm un par 210 milj. latu no NVS valstīm). Neformālās sarunās izskanējis, ka liela daļa kapitāla noguldījumu un investīciju formā plūst ne tikai no Krievijas, bet arī no Kazahstānas un Uzbekistānas. L. Pļaviņa apstiprina - noguldījumu apmērs no šīm valstīm pēdējā gada laikā ir pieaudzis, tomēr īpatsvars kopējos nerezidentu noguldījumos joprojām ir niecīgs, t. i., ap vienu procentu, bet banku akcionāru valstu struktūrā abas šīs valstis nav pārstāvētas.
ZAB Lextal partnere zvērināta advokāte Inese Lazdovska skaidro - nerezidentu noguldījumu pieplūdums Latvijas bankās nav saistīts ar noguldījumu garantijām, jo tās atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir tādas pašas kā pārējās Baltijas valstīs un citur Eiropas Savienībā. «Latvijas banku sektoram ir pieredze darbā ar klientiem no bijušās PSRS, un bankas ir gatavas strādāt arī krievu valodā. Un, lai arī pamatoti varētu šķist, ka pēdējo gadu notikumi Latvijas banku sektoram par labu nenāk, tomēr atsevišķiem ārvalstu klientiem ir pārliecība, ka bankas tiek vēl stingrāk uzraudzītas un to nedienas ir neiedomājamas. Tie klienti no bijušajām Padomju Savienības republikām, kuriem nav bijusi iepriekšēja saskare ar Latvijas bankām, nereti sākotnēji izrāda interesi par kredītiestāžu pakalpojumiem Latvijā un jau vēlāk meklē te investīcijas iespējas: iegulda esošos vai jaunos uzņēmumos, iegādājas nekustamos īpašumus, finanšu instrumentus. Klienti arī novērtē iespējas izmantot ES atbalstu un brīvo tirgu, veicot uzņēmējdarbību no Latvijas, nevis, piemēram, no Krievijas,» stāsta I. Lazdovska.
Vai esam investīciju rasisti?
«Katra banka ir tiesīga definēt klientu loku, ar kuriem tā vēlas sadarboties. Latvijas banku sektorā darbojas gan tādas bankas, kuru klientu loku galvenokārt veido Latvijas rezidenti, gan tādas bankas, kuras vairāk orientējas uz klientu nerezidentu apkalpošanu,» komentē FKTK. Momentānā skepse, ko dažās aprindās rada noguldījumu vai investīciju kapitāla izcelsme no Krievijas, Āzijas un Āfrikas valstīm, zināmā mērā var tikt uzskatīta par «investīciju rasismu», jo būtu grūti iedomāties, ka, piemēram, britu vai Šveices banka segregētu klientus pēc ādas krāsas un acu «šķībuma». Savukārt noskaidrot, kāda ir investētās vai noguldītās naudas saikne ar organizēto noziedzību, jau ir banku, uzraugošo un tiesībsargājošo institūciju atbildība. Īpaši tas varētu attiekties uz līdzekļiem, kas ienāk Latvijā un tūlīt arī aizplūst prom.
«Šādus klientus raksturo paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks. Latvijā ir izveidota tāda normatīvo aktu sistēma, kas atbilstoši starptautiskajiem standartiem minētā riska mazināšanas un novēršanas jomā nosaka banku rīcību konkrēto klientu apkalpošanā. Var uzskatīt, ka risks ir maksimāli samazināts, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iespēja, ka Latvijā varētu ienākt netīrā nauda, protams, ir. Taču šādas naudas legalizācijas novēršanas sistēma kopumā ir atbilstoša starptautiskajām prasībām,» pauž L. Pļaviņa.