Valsts policija 16. maijā veica kratīšanu P. Jura dzīvesvietā un atzina viņu par aizdomās turēto saistībā ar vēstures grāmatas neatļautu publicēšanu internetā. Par šādu noziegumu viņam draudēja brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Trūkst izpratnes
Autortiesību pārkāpumi ir globāla problēma, Dienai norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks Rūdolfs Kalvāns. Jau gadiem ilgi skolotāji, kuri veido savus mācību, uzskates vai izdales materiālus, regulāri pārkāpj autortiesības - kopē fotoattēlus, ņem svešus tekstus, neliek atsauces, skenē mācību grāmatu tekstus un attēlus, kas viņiem nepieder. Par to liecina arī pērn rīkotais Valsts izglītības un attīstības aģentūras konkurss par digitālo mācību līdzekļu izstrādi. Konkursa rezultātā tika izstrādāti 20 digitālie mācību līdzekļi, bet lielā daļā materiālu tika konstatēti būtiski autortiesību pārkāpumi, līdz ar to šobrīd to pieejamība ir ierobežota - tiem var piekļūt tikai izglītības procesā iesaistītās personas, lai gan konkursa nolikumā bija teikts, ka materiāli būs pieejami jebkuram bez papildu reģistrēšanās, atklāja R. Kalvāns. Arī Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norāda, ka skolotājiem nav izpratnes, ka par citu darbu izmantošanu to autoriem ir jāsaņem atlīdzība. Tāpēc ar IZM ir panākta vienošanās par pastiprinātu skolotāju izglītošanu. Savukārt programmas Iespējamā misija valdes locekle Zane Oliņa vērš uzmanību uz to, ka arī skolēnu darbos ir milzīgs plaģiātisms. Šāda situācija skolās jau ir gadiem ilgi, bet neviens tam nepievēršot uzmanību.
Meklē jaunus modeļus
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete Dienai atzīst, ka digitalizācijas jautājumu nevar risināt tik vienkārši, kā daudziem šķiet, piemēram, skenējot esošās mācību grāmatas un ieliekot internetā. Mācību grāmatu autortiesības pieder gan autoriem, gan apgādiem. Līdz ar to pat tad, ja autors būtu ar mieru savu materiālu bez atlīdzības ievietot internetā, jārēķinās, ka mācību grāmatas tapšanā ir iesaistīti redaktori, korektori, mākslinieki un tehniskie darbinieki, kuri ir atkarīgi no tā, vai šo mācību grāmatu pirks. Tikai tā apgādam var būt līdzekļi, lai gatavotu nākamās grāmatas, skaidro I. Druviete.
Cits variants varētu būt valsts pasūtījums mācību grāmatām, tomēr I. Druviete norāda, ka tad rūpīgi līdz detaļām būtu jāizstrādā mehānisms, kā valsts izlems, kura būs šī vienīgā mācību grāmata katrā priekšmetā. Lai pieņemtu šādu lēmumu, jābūt 100% pārliecībai, ka lēmums tiks pieņemts objektīva konkursa ceļā, jo tas nenoliedzami izvēlēto autoru vai autoru kolektīvu nostādīs privileģētā pozīcijā. Savukārt Z. Oliņa domā, ka tas nav pareizais risinājums. Izpratne par mācību grāmatu tās tradicionālajā izpratnē jau sen ir novecojusi, un skolotājiem jādod pēc iespējas plašākas iespējas strādāt ar dažādiem un daudzpusīgiem materiāliem. «Drīzāk būtu jādod finansējums skolām pirkt materiālus no dažādiem avotiem, nekā ļaut izvēlēties ministrijai pa vienam materiālam katrā priekšmetā,» saka Z. Oliņa.
Ķekavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Juris Jerums Dienai pastāstīja, ka valstij par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu maksāt tieši autoriem par materiālu izstrādi, pārņemot to publicēšanas un izplatīšanas tiesības. Materiāli tiktu sagatavoti un publicēti internetā atvērtā formātā, kas pieļauj to kopēšanu, papildināšanu utt. Savukārt lēmumi par materiālu izmantošanu tiktu pieņemti skolas līmenī. «Ja skola vēlas, tā var ieviest e-lasītājus un izmantot materiālus elektroniski. Ja skola vēlas, tā var apvienoties ar citām skolām un pasūtīt mācību materiālu nodrukāšanu grāmatu formā,» sacīja J. Jerums. Savukārt, ja valsts nevarētu uzņemties šāda modeļa apmaksu, risinājums varētu būt reklāmdevēju piesaiste - skolnieks pirms piekļuves darbam noskatīsies reklāmu, un reklāmdevējs samaksās autoram, Dienai stāstīja Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Ingrīda Veikša.
P. Juram pašam konkrētu variantu, kā atrisināt autortiesību jautājumu digitalizācijas kontekstā, nav, tomēr viņš uzsver, ka izglītība Latvijā pagaidām nav bez maksas, kā tas ir norādīts Satversmē.
Jāveido darba grupa
Lai risinātu autortiesību un digitalizācijas jautājumu, I. Druviete iesaka Kultūras ministrijai kopā ar IZM veidot speciālu darba grupu. Savukārt Diena jau iepriekš rakstīja, ka IZM ir ieinteresēta jautājumā par digitālo mācību līdzekļu izstrādi un līdz 2014. gada 1. jūnijam ir plānots izstrādāt konkrētu mehānismu. To paredz ministrijas pieņemtais Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā. Līdz ar to pašlaik notiek diskusijas ar mācību literatūras izdevējiem, lai spriestu, kā var notikt digitālo materiālu sagatavošanas process, finansēšanas kārtība un iespējamā ilgtermiņa sadarbība. Izdevniecību pārstāvji gan norādīja, ka iniciatīva no ministrijas puses nav pietiekama.