Saeimas prezidijs lēmuma projektu, kuru parakstījuši arī divi Vienotības deputāti, iekļāva ceturtdien kārtējās sēdes darba kārtībā un par šo dokumentu sēdē ir paredzētas arī debates. Projekta iesniedzēji norāda, ka pēc V. Kravcova deputāta pilnvaru apstiprināšanas «ir konstatēts, ka deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai». Iespēja šādos gadījumos izslēgt deputātu no Saeimas ir paredzēta Kārtības ruļļa 18. pantā. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) žurnālistiem atzina, ka deputātiem ir tiesības iesniegt šādu priekšlikumu, taču nav precīzi noteikta procedūra, kā pierādīt, ka deputāts nezina valsts valodu - viņasprāt, Saeimas Kārtības rullī tas būtu jāprecizē. Pretējā gadījumā deputāts var vērsties Satversmes tiesā un tajā arī uzvarēt.
Savukārt Dz. Rasnačs ir pārliecināts, ka deputāta valsts valodas zināšanu pārbaude ir iespējama, ja par to vienojas Mandātu un iesniegumu komisija ar Valsts valodas centru. Pēc veiktās pārbaudes komisija par to varētu ziņot Saeimai. Mandātu, iesnieguma un ētikas komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, kurš ir V. Kravcova partijas biedrs, ziņu aģentūrai LETA ir sacījis, ka šajā komisijā jautājuma kvalitatīva izskatīšana varētu būt apgrūtināta, jo tajā ir tikai pieci deputāti - pa vienam no katras frakcijas, bet diskutēt varēs tikai trīs no viņiem, kas nepārstāv nevienu no pusēm. V. Orlovs lūgšot lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai.
Dz. Rasnačs arī norādīja uz vairākiem Satversmes grozījumiem, no kuriem nepārprotami izriet nepieciešamība deputātiem pārvaldīt valsts valodu. Saeima 1998. gadā Satversmē noteica, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Savukārt 2002. gadā Satversmē tika iekļauts Saeimas deputātu zvērests, kurā deputāti sola stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. To Saeimas pirmajā sēdē solīja arī V. Kravcovs. Tajā pašā gadā Satversmes grozījumos arī noteica, ka Saeimas darba valoda ir latviešu.