Pēdējais neizšķirts Andorai gan ir pavisam nesen - pārbaudes mačā šī gada maijā noturēts 0:0 pret Azerbaidžānu. Turklāt, atšķirībā no Gibraltāra, šī izlase nemaz tik bieži nepiedzīvo bezcerīgas sagrāves. Pēdējo gadu laikā 0:2 pret Velsu, 1:4 pret Beļģiju, 0:2 pret Igauniju, 0:1 pret Moldovu. Turklāt sevišķi grūti viņu pretiniekiem klājas Andorā, kur trešās paaudzes mākslīgais segums liek brīnīties nevienam vien viesim. Velsietis Garets Beils to nosauca par viennozīmīgi visu laiku sliktāko laukumu, kādā viņš jebkad ir spēlējis, un nav jau tā, ka viens no visu laiku dārgākajiem spēlētājiem futbola vēsturē jau no bērna dienām trenējies vien labi koptā zālītē.
Andoras izlase ir viena no divām vājākajām valstsvienībām Eiropā, tāpēc Mariana Pahara padotos šajā spēlē apmierinās tikai un vienīgi uzvara. Turklāt vēlams, lai tā tiktu gūta ar iespējami lielāku vārtu starpību, kas var būt svarīgs faktors kvalifikācijas cikla beigās vienāda punktu skaita gadījumā.
Uzreiz pēc pārbaudes mača ar Luksemburgu Latvijas izlases galvenais treneris Pahars vēl nevēlējās prognozēt, kādu sākumsastāvu izvēlēsies Andorā, taču ļoti iespējams, ka tas būs tāds pats kā piektdien Rīgā. No tiem futbolistiem, kas pret Luksemburgu nāca uz maiņu, spēlē labi iesaistījās Oļegs Laizāns un debitants Kristians Damians Torress, taču viņu treneris vēlas izmantot tad, kad jāspēlē ar vienu uzbrucēju. Vismaz kvalifikācijas cikla sākumā paredzēts spēles sākt ar diviem uzbrucējiem: Artjomu Rudņevu un Valēriju Šabalu, kurš gan pret Luksemburgu demonstrēja ļoti bālu sniegumu. Andorā jāuzlabo uzbrucēju statistika.