Vēlāk noskaidrojās - meitenes māte plānoja doties uz Angliju strādāt un ņemt meitu līdzi; tēvs gribējis, lai meita paliek dzīvot pie viņa Jēkabpilī, bet pati Alise gribējusi, lai abi vecāki dzīvo kopā. Simanovu ģimenē auga seši bērni, divi kopējie un četri no laulāto iepriekšējām attiecībām.
Pēc notikušā V. Simanovs bēguļoja, taču pusdienas laikā policijas darbinieki bēguļojošo tēvu notvēra kādā neapdzīvotā ēkā turpat pilsētas teritorijā. «Viņš šobrīd nerunā par motīviem. Taču izdarītajā atzinās,» Dienai teica Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis. Viena no versijām, kuru pašreiz policija pārbauda, ir atriebības jūtas pret bērna māti, kas meitenes tēvu pamudinājušas izdarīt noziegumu, lai sāpinātu sievieti. «Šobrīd izskatās tā, ka tēvs nav gribējis, lai Alises māte aizved meitu uz ārzemēm, un palika pie savas nostājas - vai nu ar mani, vai nu nekur,» pieļauj Jēkabpils poļu pamatskolas, kur meitene mācījusies, direktore Zanda Skutele. Tikai šonedēļ Alises mamma atbraukusi no Anglijas un trešdien bija atnākusi uz skolu apciemot meitu, kuras todien skolā nemaz nebija, jo tēvs viņu vēdergraižu dēļ bija aizvedis pie ģimenes ārsta. «Tā bija taisnība. Meitenei vēders sāpēja jau iepriekšējā dienā,» atzina klases audzinātāja. Skolā apstiprināja, ka māte apsvēra iespēju vest meitu sev līdzi uz Angliju. Arī pati meitene skolā par to vairākkārt runājusi.
Jēkabpils Sociālā dienesta pārstāve Tatjana Grahoļska- Krjukovska atzina, ka Simanovu ģimene bija nonākusi viņas redzeslokā, tai bijis vajadzīgs materiālais atbalsts, taču galvenokārt uzmanība ģimenei pievērsta meitenes vecāku konfliktu dēļ. Sociālā dienesta darbiniece apstiprināja, ka nogalinātā bērna māte ir sūdzējusies par vīra vardarbību pret sevi, taču nekad nav bijis informācijas, ka vīrietis būtu sitis bērnus. «Reiz sieviete bija atnākusi ar pārsistu lūpu. Par vīra vardarbību viņa bija sūdzējusies arī policijā,» tā T. Grahoļska- Krjukovska. 2008. gada 11. februārī Vilis Simanovs saņēma prezidenta atzinību par drosmīgu rīcību, izglābjot pusaudzi, kurš bija ielūzis Daugavas ledū. Par to viņš saņēma arī Latvijas lepnuma balvu. Toreiz V. Simanovs stāstīja par ģimenes vērtībām un bērniem, kuri viņa dzīvē ir paši svarīgākie.