«Protams, ka tas [lēmums] nedaudz ietekmēs eiro cenu un eiro kredītu apkalpošanas izmaksas. Tā kā šis lēmums ir gaidīts, pieaugums jau ir iecenots Euribor, no kura tiek aprēķināti kredītprocenti,» BNS komentējis Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijas Banka nesekos ECB piemēram. «Domāju, ka Latvijas Banka nesekos ar šādu lēmumu, lai gan inflācija pieaug. Latvijas tirgū vēl joprojām ir vērojams latu likviditātes pārpalikums jeb piedāvājums, kas uztur procentu likmes zemas. Patlaban LB tā arī vēlas sekmēt kreditēšanos latos,» viņš klāstīja.
Daudzi analītiķi jau vērsuši uzmanību uz negatīvajām sekām, ko izraisīs eiro likmju pieaugums. Ceļot likmes, tiks bremzēta izaugsme, kura jau tā šogad eirozonai kopumā tiek paredzēta samērā neizteiksmīga, - aptuveni par 1,5%. Tāpat var pieaugt eiro cena, kas arī, domājams, dotu triecienu reģiona ekonomikai (sevišķi eksportētājiem). Tirgū tiek runāts, ka ECB, iespējams, pieļauj kļūdu, jo, ceļot likmes, situācija vēl vairāk sarežģīsies tā saucamajā eirozonas perifērijā (Spānija, Portugāle, Īrija, Grieķija). Tāpat turpinās celties arī eiro starpbanku likmju vērtība. Tiek lēsts, ka trīs mēnešu Euribor likme 2% atzīmi varētu sasniegt šā gada beigās.
Uz procentu likmju kāpumu visvairāk reaģē finanšu un banku sektors, jo likmju pieaugums sadārdzina banku finanšu resursu cenu. «Likmju kāpums varētu arī negatīvi skart kompānijas, kurām ir augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars pasīvā - tas nozīmē, ka šīm kompānijām būs augstāki procentu izdevumi,» skaidro Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.
«Valstīs ar augstu tādu mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir hipotekārie kredīti ar peldošām likmēm, likmes paaugstināšanai būs negatīvas sekas. Kā piemēru var minēt Īriju,» izmaiņu ietekmi ieskicē Rietumu bankas analītiķis Romāns Popovs.