Nerodot dzirdīgas ausis valdībā, abas kareivīgi noskaņotās biznesa lobētājas gatavojas ar saviem priekšlikumiem iet uz Saeimu, lai nākamā gada budžets vairāk tiktu konsolidēts uz tēriņu griešanas, nevis nodokļu paaugstināšanas rēķina. Abām ir viens galvenais mērķis - lai netiktu mainīti darbaspēka nodokļi un celta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme. Abu biznesa organizāciju piedāvātās idejas par daudz krasāku tēriņu mazināšanu ir līdzīgas, tomēr ir arī lietas, par kurām domas krasi dalās, tas arī parāda atšķirīgo šo abu organizāciju darbības virzienos.
Nākamā gada budžeta projekts biznesu ir pamatīgi sadusmojis tāpēc, ka uzņēmēji ticēja, ka pie varas esošie politiskie spēki turēs pirms vēlēšanām doto vārdu. Proti, ka PVN pamatlikme un darbaspēka nodokļi netiks aiztikti un ka lielāko daļu no budžeta konsolidācijas nodrošinās tēriņu mazināšana, tostarp īstenojot strukturālās reformas resursu ietilpīgākajās jomās - izglītībā un veselībā. Taču šādas reformas nākamgad nav plānotas, un 2/3 no budžetā konsolidējamiem 290 miljoniem latu plānots gūt, paaugstinot ieņēmumus (lielākoties ar nodokļu celšanu), tēriņu mazināšana dos 1/3. «Mēs gribējām ticēt šiem solījumiem, ka šie nodokļi [PVN un darbaspēka] netiks aiztikti, un tam gribam ticēt joprojām,» Dienai atzina LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš, kurš, no Dienas uzzinājis, ka priekšlikumi uz budžeta projekta otro lasījumu Saeimā ir iesniedzami līdz piektdienas pusdienas laikam, sacīja, ka tādā gadījumā «būs jāsarauj».
Vētījot LTRK un arī LDDK publiskajā telpā izskanējušās idejas par krasāku tēriņu mazināšanu, abas organizācijas saskata iespēju vairāk ietaupīt uz valsts pārvaldes funkcijām, tās arī centralizējot. Uz lielāku solidaritāti aicinātas neatkarīgās valsts iestādes; LTRK mudinājusi to budžetu mazināt konkrēti par 10%. Abu ieskatā vairāk naudas ir iespējams gūt arī no agresīvākas cīņas ar ēnu ekonomiku.
LTRK gan ir skeptiska pret LDDK ideju jau nākamajā gadā gūt no valsts uzņēmumiem vairākus desmitus miljonu latu, uzlabojot to pārvaldību. «Manuprāt, to efektu var gaidīt ne agrāk kā 2012. gadā,» teica J. Endziņš, gan atturoties minēt citus LDDK priekšlikumus, kam kamera nepiekrīt. «Negribas konfrontēt abas organizācijas. Gribam, lai tās būtu kā kopīgs spēks.» No LDDK sabiedriskajā telpā teiktā noprotams, ka pāris LTRK priekšlikumu konfederācijas ieskatā ir pārāk radikāli, jo tie varētu izsaukt cilvēku protestus. Runa ir par kameras priekšlikumu vairāk nekā par 30 miljoniem latu nākamgad mazināt tēriņus izglītībā, samazinot skolu skaitu un pedagogu algas.
LDDK neatbalsta LTRK ideju vairāk nekā 50 miljonus latu ietaupīt uz pabalstu rēķina, samazinot bezdarbnieku pabalsta maksāšanas laiku, ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai trūcīgajiem u. c. Lai arī izglītībā un labklājības jomā ir iespējas, kur var ietaupīt vairāk, pēc LDDK domām, reformām jābūt izsvērtām un šāda mehāniska finansējuma griešana nav atbalstāma. LTRK argumentē, ka tai bija samērā īss laika posms priekšlikumu sagatavošanai par krasāku izdevumu griešanu. Iespējas ietaupīt vēl vienā resursu ietilpīgā - veselības - jomā, LTRK fiziski nepaspēja izanalizēt, bet, piemēram, izglītības maciņā LTRK raugās tāpēc, ka tās kvalitāte organizācijas ieskatā «nav tāda, kādu gribētos». LTRK norāda, ka tā skatās visos virzienos un dod idejas diskusijai, lai nākamgad netiktu paaugstināta PVN pamatlikme un sociālais nodoklis. Tas sabremzēs tautsaimniecības attīstību un «zāģēs zaru, uz kā visi sēžam», teica J. Endziņš.
LTRK un LDDK piedāvājumi budžeta konsolidēšanai labi iezīmē atšķirīgo šo abu organizāciju darbībā. LTRK vairāk koncentrējas uz tirdzniecību, tostarp eksportu un citām «saimnieciskām lietām», LDDK ir vairāk sociāla, jo tās darbā būtisks ir arī darba ņēmējs. LTRK var atļauties būt radikālāka savos priekšlikumos, jo tai atšķirībā no LDDK nav tik ciešas saiknes un sadarbības ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Turklāt LDDK un LBAS abas ir valdības sociālās partneres Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kurā visas trīs puses parasti cenšas saskaņot būtiskos jautājumus. «Mēģinām nonākt līdz kompromisam, taču attiecībā uz 2011. gada budžetu diemžēl šādu vienošanos nepanācām,» Dienai saka LDDK padomes loceklis un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Naglis. Viņaprāt, ja Saeimā biznesa ieteikumi par 2011. gada budžeta konsolidēšanu vispār netiks ņemti vērā, gaidāmi uzņēmēju protesti. «Uz revolūciju neviens neaicinās. Pašreizējais budžeta piedāvājums nav tāds, lai uzņēmēji ietu ielās,» viņš sacīja. Tomēr bizness, pēc J. Nagļa sacītā, izvēlēsies citas protesta formas, piemēram, daļu uzņēmējdarbības pārcels uz valsti, kur nodokļi un uzņēmējdarbības vide kopumā ir labvēlīgāka. Kas domāts ar «Ziemassvētku pārsteigumu», ko LTRK solīja, ja politiķi kameras priekšlikumos neieklausīsies un neņems vērā, organizācija joprojām tur noslēpumā. Taču noprotams, ka viens no iespējamiem soļiem varētu būt saskaņota masveida PVN atmaksas pieprasīšana, kas varētu radīt zināmu slogu budžetam. «Pagaidām LTRK par šādu rīcību nav lēmusi,» diplomātiski noteica J. Endziņš un piebilda: ja politiķi uzņēmējos neieklausīsies arī Saeimā, LTRK nebremzēs budžeta virzību, jo ir svarīgi, lai tas tiktu pieņemts vēl šogad.