Pats uz savām kājām
Tikai tad, kad Filimona saimnieks Vitālijs Petrusevičs uzceļ četrkājaino kompanjonu uz procedūru galda, suns sāk mazliet nervozēt. Sintija Pakalne veikli ievirpina taksim miesā smalkas adatas. Seanss ilgst aptuveni piecpadsmit minūtes. Saimnieks stāsta, ka Filimonam nelaime notika pēkšņi - no rīta vēl skraidījis, bet vakarā pakaļkājas jau bija zaudējušas dzīvības spēku: «Tuvējā klīnikā izgājām ārstniecības kursu, bet situācija nemainījās. Tad mums ieteica vērsties pie dakteres Pakalnes, kas ārstējot ar adatu terapiju. Teikšu godīgi - īstas ticības man nebija, bet nolēmām pamēģināt. Process nav ne sāpīgs, ne biedējošs. Taču Fiļa kā īsts vīrietis baidās no adatām un, mūs iežēlināt gribēdams, sākumā pasmilkst. Esam laimīgi, ka mūsu kompanjons atgriezies dzīvē. Tagad zinu, akupunktūra dara brīnumus!»
Sintija Pakalne skaidro: «Filimonam bija starpskriemeļu diska trūce. Kāds suns bija, kad te ieradās, un kāds ir tagad - tas ir kā diena pret nakti! Tagad taksītim nepieciešama tikai uzturošā terapija - jānāk uz seansiem pēc noteikta laika.»
Daktere skaidro: «Pagaidām ar adatām visbiežāk esmu ārstējusi suņus. Sākumā viņi satraucas, un tas ir saprotams. Tāpēc vispirms mierīgi parunājamies, bet, ja četrkājainis ir hiperaktīvs, saimnieks viņu pietur, un es atsevišķos punktos ieduru īpaši tievas speciālas adatas. Ārstēšanās procesā organismā izdalās endorfīni, tie suni nomierina, un pēc kāda laika pacients pat sāk saldi žāvāties. Adatu terapeitam viss ir roku jutībā - es taustu ķermeni ar pirkstiem, vēroju, kā reaģē muskulatūra, kā dzīvnieks atsaucas uz pieskārieniem, sajūtu siltumu. Akupunktūra nerada atkarību. Šī ārstēšanas metode ir ļoti efektīva un jau diennakts vai divu laikā pēc pirmā seansa dod pamanāmu efektu.» Vaicāju dakterei, vai iesnas un caureju arī var izārstēt ar akupunktūru: «Iesnas izārstēt var, taču ar caurejas problēmām dzīvnieka saimnieks adatu terapiju kā ārstēšanas metodi droši vien neizvēlēsies.»
Acīm redzams rezultāts
Latvijā ar dzīvnieku akupunktūru pagaidām nodarbojas tikai Sintija Pakalne. Veterinārārste 2002. gadā beigusi Lauksaimniecības akadēmiju, taču jau no studiju sākuma un joprojām strādā dr. vet. Normunda Fjodorova privātpraksē.
Kā sākās aizraušanās ar adatu terapiju? Daktere to nav aizmirsusi: «Vienkārši kādu rītu pamodos un sapratu, ka gribu darīt kaut ko interesantu, ko nedara citi dakteri. Dzīvnieki bieži un ilgstoši tiek ārstēti ar antibiotikām un citiem ķīmiskiem medikamentiem, kas ne vienmēr dod vēlamo efektu. Mēģināju iet citu ceļu.»
Akupunktūra ir Ķīnas tradicionālās medicīnas metode. Tajā izmanto speciālu adatu iedarbību uz lielu un mazu dzīvnieku (vai cilvēku) organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem. Saskaņā ar 3000-5000 gadu seno ķīniešu medicīnas filozofiju slimība ir organisma enerģijas nelīdzsvarotības rezultāts. Akupunktūra līdzsvaro enerģiju un palīdz organismam dziedēt slimību.
Sākumā Sintija interesējošo meklēja internetā un grāmatās: «Reiz Ikšķilē stallī ar grāmatu rokās mēģināju noteikt enerģijas punktus zirgam. Sirdī neesmu zirdzinieks, bet, milimetru pa milimetram taustot jutīgos punktus dzīvnieka ķermenī, vaicāju saimniecei, vai zirgam nav problēmu. Īpašniece bija pārsteigta - es uzminēju zirga kaiti! Taču toreiz man vēl nebija adatu.» Drīz Sintija devās iepazīšanās braucienos uz Vāciju un Somiju, kur piedalījās akupunktūras seansos un bija pārsteigta par acīm redzamo rezultātu.
Sekoja mācības Norvēģijā: «Katru trešo mēnesi nedēļas nogalēs braucu uz Norvēģiju, kur no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā klausījos lekcijas un piedalījos praktiskajās nodarbībās. Ar adatu terapiju Rīgā nodarbojos no 2010. gada.»
Akupunktūra kā netradicionāla metode kļūst arvien populārāka un dod pārsteidzošus rezultātus. Amerikā, Eiropā, arābu valstīs tā sākusi konkurēt ar tradicionālajām dzīvnieku ārstēšanas metodēm. Tikai bijušajās padomju republikās adatu terapija atzinību gūst lēnāk. Metodes popularitāte viegli izskaidrojama. Adatām pakļaujas virkne slimību, piemēram, tās remdē sāpes, pieveic muskuļu un skeleta problēmas, starpskriemeļu disku kaites, elpvadu problēmas (bronhīts, rinīts u. c.), ādas, kuņga - zarnu trakta problēmas un daudzas citas. Ar akupunktūru ārstē dzīvniekus ar pārvietošanās grūtībām, pakaļķepu paralīzi, kad tradicionālā medicīna nepalīdz. Citi dakteri izoperē pacientu un iesaka saimniekiem vērsties pie adatu terapijas speciālista, lai veiksmīgāk ritētu atveseļošanās gaita.
Kā pēdējā cerība
Daktere labprāt ārstētu arī trušus un zirgus, bet pagaidām adatas izmantotas tikai suņiem un kaķiem: «Pašas kaķis Donas sfinkss Puika arī kļuva par manu mācību objektu. Ideāls materiāls metodes apguvei, jo šai šķirnei nav apmatojuma!»
Daktere atzīst, ka adatas ne vienmēr spēj atrisināt problēmu. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, dzīvnieku pārāk ilgi ārstē ar tradicionālajām metodēm, ar kortikosteroīdiem, un tad nepieciešams ilgāks laiks, lai stabilizētu organisma enerģiju. Daktere Pakalne pārliecināta: «Ar dzīvnieku uz seansiem vajadzētu nākt slimības sākuma stadijā, bet pie manis ierodas pēc ilgstošas ārstēšanas un saka - dakter, jūs esat mūsu pēdējā cerība! Akupunktūra nav panaceja. Epilepsijas slimniekiem varu samazināt lēkmju skaitu, bet izārstēt pilnīgi nevar. Kāds taksītis tā arī nesāka staigāt, bet palīdzēju viņam noņemt urīna nesaturēšanu. Vidēji nepieciešami 7-8 seansi, lai dzīvnieks pēc paralīzes spertu pirmos soļus.»
Vēl ne pārāk bieži gadās, ka saimnieks lūdz savam mājdzīvniekam palīdzēt ar adatu terapiju, taču Sintijas Pakalnes pacientu skaits aug. Īpaši pēdējos divos gados uz Normunda Fjodorova privātpraksi Vienības gatvē 186a pie dakteres Pakalnes brauc no Rīgas un Liepājas, pat no Igaunijas. Ziņām par labiem ārstēšanas rezultātiem ir vēja spārni.