Kā vēsta ministrijas dati, laikā no 2000. līdz 2009. gadam gultu skaitu Igaunijā izdevās samazināt par ceturto daļu jeb 26% - no 9828 līdz 7289 gultām. Igaunija slimnīcu tīkla reformas sāka pat nedaudz vēlāk nekā Latvija, taču paspēja tās īstenot līdz krīzei, turklāt paralēli igauņiem izdevās pilnveidot ambulatorās aprūpes pakalpojumus.
Igaunijā ir obligātā sociālā apdrošināšana, proti, daļa no sociālā nodokļa likmes aiziet pensijām, bet daļa - veselības apdrošināšanai. Tādēļ ambulatorajā aprūpē pacientu iemaksas, jo īpaši tā sauktajiem dārgajiem izmeklējumiem, ir zemākas nekā Latvijā.
Tiesa, arī Igaunija neiztiek bez rindām uz plānveida palīdzību. Tādas ir gan pie speciālistiem (līdz pusotram mēnesim), gan arī uz apmaksātām plānveida operācijām, taču arī tām atšķirībā no Latvijas noteiktas maksimālās rindas - ne vairāk kā astoņi mēneši.