Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien paziņos, vai Igaunija ir paveikusi visus mājasdarbus, kas apliecinātu tās gatavību eiro ieviešanai. EK prezidents Žozē Manuels Barrozo ļāvis noprast, ka lēmums būs pozitīvs, jo Igaunija izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus.
Krīze nav šķērslis
Tiesa gan, lēmums par Igaunijas gatavību eiro ieviešanai tiks paziņots ļoti nepiemērotā laikā, kad Grieķijas finanšu problēmu dēļ palielinājušās šaubas par visa eiro projekta nākotni. Nav šaubu, ka dažas ES dalībvalstis gribētu atlikt jaunu valstu pievienošanos eiro klubam, kam vispirms būtu jātiek galā ar savām problēmām. Tādēļ, iespējams, EK un ECB lēmums būs balstīts ne tikai uz ekonomiskiem, bet arī uz politiskiem apsvērumiem.
Nordea bankas ekonomists Andris Strazds gan uzskata, ka politiski motivēts nē Igaunijas dalībai nav gaidāms, drīzāk jau otrādi. «Ņemot vērā Grieķijas parādu krīzi, eirozonas vadošās valstis vēlēsies parādīt, ka spēj risināt pašreizējo krīzi un tic eirozonas nākotnei. Grūti iedomāties labāku signālu tirgum kā jaunas dalībvalsts uzņemšanu, kura izpildījusi visus iestāšanās kritērijus,» spriež A. Strazds.
Igaunijas amatpersonas lepojas, ka, par spīti ekonomikas krīzei, izdevies izpildīt visus eiro ieviešanai noteiktos Māstrihtas kritērijus. Igaunijas finanšu rādītāji patiesībā ir daudz labāki nekā daudzām eirozonas valstīm. Budžeta deficīts ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (atļautā robeža ir 3%), valsts parāds ir piecreiz mazāks par atļautajiem 60% no kopprodukta. Aprīlī palielinājusies inflācija, tomēr eksperti uzskata, ka tas netraucēs ieviest eiro. 2006. gadā tieši inflācijas līmenis, kas bija nedaudz lielāks par normu, kļuva par ieganstu, kādēļ tika noraidīta Lietuvas prasība par pievienošanos eiro. Taču pašlaik gandrīz neviena no esošajām eiro zonas valstīm nepilda Māstrihtas kritērijus, tādēļ Igaunijas noraidīšana būtu ļoti divkosīgs lēmums.
Simbolisks solis
ES amatpersonu aprindās izskanējušas runas, ka eiro ieviešanas kritērijus varētu padarīt stingrākus, lai novērstu negatavu valstu pievienošanos eiro zonai. Šīs runas izraisījušas Igaunijas līderu sašutumu. «Noteikumus nevar mainīt spēles vidū,» uzsver Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Igaunijā atbalsts eiro ieviešanai nebūt nav vienbalsīgs, jo daudziem ir bažas, ka tas izraisīs dzīves dārdzības pieaugumu. «Es nezinu, vai no tā būs kāds labums. Esmu pārāk vecs, lai apgūtu jaunu naudu. Baidos, ka viss kļūs vēl dārgāks,» aģentūrai Reuters stāsta Pērnavas pensionārs Aino Sārs.
Igaunijas ekonomisti uzsver, ka eiro ieviešana veicinās investīciju pieplūdumu un samazinās valūtas riskus. Tas būtu arī politiski svarīgs solis, jo simbolizētu Igaunijas pievienošanos Eiropas turīgāko valstu saimei. Zīmīgi, ka šonedēļ Igaunija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties arī pasaules attīstītāko valstu organizācijai OECD.
ES galīgais lēmums par Igaunijas uzņemšanu eiro zonā gaidāms jūnijā vai jūlijā. Pazīstamais igauņu politiķis Marts Lārs ir pārliecināts, ka tas būs pozitīvs; viņš pat publiski apzvērējis, ka pretējā gadījumā nodzīs savu bārdu. Domājams, ka M. Lāra slavenā bārda paliks neskarta.