Mēs esam liberāļi. Tā tas bija sākumā, un tā tas ir tagad. Mēs pastāvam par liberālu vidi, un mūsu politika ir balstīta liberālās vērtībās, kā indivīda brīvība.
Kāda ir jūsu ģeopolitiskā orientācija attiecībās ar Krieviju un Eiropas Savienību?
Mēs gribētu uzturēt labas attiecības ar visām valstīm, vienalga - Krieviju, Latviju vai Lietuvu, bet mūsu vērtības ir vairāk rietumnieciskas.
Latvijā politiskās partijas pārsvarā pārstāv krievvalodīgos vai latviešus. Kāda ir situācija Igaunijā - vai Reformu partijā ir daudz etnisko minoritāšu pārstāvju?
Ir arī etniskās minoritātes, bet pārsvarā mūsu biedri ir igauņi. Igaunijā ir arī etnisko minoritāšu partijas, bet tās ir visai vājas un nav pārstāvētas parlamentā. Par mums arī balso pārsvarā igauņi, bet daudzu krievvalodīgo balsis saņem Centra partija.
Jūsu partijas nosaukums ietver vārdu reformas, un tā ir bijusi pie varas jau 15 gadus. Vai viss jau nav «izreformēts»?
Vienmēr ir kaut kas, ko reformēt. Valsts nekad nevar būt pabeigta, vienmēr ir veidi, kā censties virzīties uz labāku dzīvi.
Ko jūs esat sasnieguši, kādas ir galvenās reformas, kuras ir īstenotas?
Piemēram, nodokļu sistēma. Mums ir ļoti vienkārši, saprotami un zemi nodokļi. Mūsu galvenā rūpe ir ekonomikas jautājumi, bet ir arī dažas sociālas reformas, piemēram, ir ieviestas tā sauktās māmiņalgas.
Latvijā partijas mēdz iedalīt arī «godīgajos, kuri nemāk» un «darītājos, kuri nav godīgi». Vai Igaunijā pastāv kāds līdzīgs dalījums?
Nē.
Tātad politiskā komunikācija un reklāma balstās uz partiju ideoloģijām.
Pārsvarā jā. Ir bijušas arī atsevišķas kampaņas, kurās viena partija par citu saka: «Viņi dara tikai sliktu, viņi ir izdarījuši to un to, tādēļ ir slikti.» Centra partija tā darīja pagājušogad ar plakātiem uz pilsētas autobusiem, kuros izmantoja mūsu logo, bet mēs viņus pirms diviem mēnešiem uzvarējām tiesā, tāpēc ceru, ka nākotnē kampaņas būs pozitīvas.
Reformu partija nekad nav bijusi iesaistīta skaļos korupcijas skandālos. Kā jums izdevies panākt šādu tīru politiku?
Es domāju, ka galvenais iemesls ir tas, ka mēs esam ieveduši politikā daudzus jaunus cilvēkus, kuri grib Igauniju celt arvien jaunos augstumos un grib mācīties no rietumvalstīm.
Cik biedru ir jūsu partijā?
Šobrīd mūsu partijā ir tieši 10 020 biedru. Šis skaits pēdējos gados ir strauji audzis, piemēram, pagājušogad biedru skaits pieauga par 2089, bet citos gados vidējais biedru skaita pieaugums bija ap 500-700. Pagājušogad mēs pirmo reizi partijas vēsturē veidojām īpašu kampaņu, lai uzaicinātu jaunus biedrus. Citos gados vienkārši uzrunājām radus, draugus, bet pērn sākām aicināt cilvēkus «no ielām» ar īpašu Jā kampaņu - ja esi gatavs, tad nāc un pievienojies mums, un varēsi ko izdarīt Igaunijas labā.
Latvijā cilvēki negrib pievienoties partijām, jo neuzticas tām, domā, ka tās ir korumpētas. Kā pārliecinājāt igauņus, ka stāšanās partijās ir laba lieta?
Nevajag katru reizi uzsvērt, ka tā ir partija, jo šim vārdam vēl no padomju laikiem ir slikta pieskaņa. Labāk ir aicināt cilvēku pievienoties savai komandai, bet no vārda «partija» izvairīties. Arī Igaunijā «partija» ir kaut kas tāds, kam negrib pievienoties, jo «tie ir cilvēki kalna galotnē, kurus es nepazīstu». Bet, izmantojot vārdu «komanda», tu šos cilvēkus «noved lejā no kalna», pasaki, ka tie ir tādi paši cilvēki kā mēs un varbūt tu vari būt viens no viņiem. Tad cilvēks pārdomā: «Bet kāpēc tad nepievienoties?»
Vai jūs kādu arī atsakāties uzņemt partijā?
Jā, atraidām dažus pretendentus. Ne daudzus, kādu vienu, divus, trīs vai desmit gadā. Ar potenciālo biedru atsijāšanu nodarbojas partijas reģionālās nodaļas, kuras vietējos iedzīvotājus, protams, pazīst.
Kā liberāla partija laikam pārstāvat galvenokārt vidusšķiru?
Nē, mēs pārstāvam cilvēkus no visām šķirām un ceram ka kādu dienu tādu šķiru vispār nebūs. Mēs pārstāvam visus cilvēkus, kuri piekrīt mūsu ideoloģijai.
Kādām reformām Igaunijā būtu jānotiek tagad?
Tagad esam eirozonā, NATO, OECD, ES, visos šajos svarīgākajos «klubos», un mums jārealizē iespējas, ko tās mums sniedz. Mums jāuzlabo mūsu tautas dzīves līmenis un jātiecas pēc Eiropas līmeņa.
Augstāks dzīves līmenis ir tāds vispārīgs mērķis. Vai ir arī kādi konkrētāki reformu plāni?
Jā, tie visi ir rakstīti koalīcijas deklarācijā. Piemēram, mēs gribētu ieviest sociālā nodokļa griestus. Piemēram, ja cilvēks algā saņem 1000 eiro, viņam sociālajā nodoklī jāmaksā X eiro, ja 2000 - 2X eiro, ja 20 000 - 20X eiro, kas ir ļoti liela summa. Griesti nozīmētu to, ka arī cilvēks, kurš saņem 20 000, sociālajā nodoklī maksātu tikai X eiro. Tādā veidā mēs varētu piesaistīt starptautiskas kompānijas Igaunijai, ne tikai investīciju formā, bet tās varētu arī savas galvenās mītnes pārcelt pie mums, atnesot līdzi savas zināšanas un nodokļu maksājumus.
Latvijā lielākā daļa partiju finansējuma nāk no uzņēmējiem, miljonāriem, cilvēkiem, kuri to var atļauties. Tādēļ cilvēki runā, ka partiju lielajiem finansētājiem ir pārāk liela ietekme uz to, ko partijas dara. Vai Reformu partijai ir kādi «lieldraugi», kuri varētu mēģināt jūs ietekmēt?
Mums lielākā daļa naudas - ap 70% - nāk no valsts budžeta, tad ir biedru naudas, kuras gan ir zemas, bet nākotnē ceram, ka to nozīme palielināsies. Trešais avots ir ziedojumi, un ziedotāji pārsvarā ir partijas biedri vai igauņu uzņēmēji. Bet nedomāju, ka viņiem būtu īpaša ietekme uz partiju, jo lielākā daļa no viņiem ziedo tāpēc, ka piekrīt mūsu ideoloģijai, nevis cenšas to mainīt. Viņi ziedo, jo viņiem patīk, piemēram, šāda nodokļu sistēma un viņi grib, lai tā saglabātos arī nākotnē. Par ietekmi, protams, vienmēr kāds spekulē, esam maza valsts, bet nedomāju, ka tā pašlaik ir liela problēma.
Cik lielas ir partijas biedru naudas?
No nākamā gada biedru naudas būs 10 eiro gadā jeb mazāk nekā eiro mēnesī. Pašlaik biedra nauda ir 7,56 eiro. Tāds dīvains skaitlis, jo pārrēķinājām veco biedra naudas apjomu no kronām.
Latvijas partijas vēršas pie jums pēc iedvesmas. No kā jūs esat iedvesmojušies?
Mēs mēģinām mācīties no veiksmes stāstiem visā pasaulē, nav kādas konkrētas partijas, kuru mēs uzskatītu par saviem mentoriem. Piemēram, kad ASV notiek prezidenta vēlēšanas, mēs vērojam, ko varam iemācīties par kampaņu veidošanu, kad vēlēšanas notiek Latvijā - mācāmies arī no jums.
Vai kāda Latvijas partija pie jums ir vērsusies, lai veidotu sadarbības projektus, ko iemācīties no jums?
Pagājušonedēļ avīzē izlasīju, ka Latvijā ir jauna Reformu partija, kuru vada bijušais prezidents un kura aicina pievienoties biedrus, bet patlaban partijas štāba līmenī mums ar Latvijas partijām nav nekādu kontaktu. Varbūt atsevišķi politiķi no mūsu partijas kontaktējas ar jūsu partijām, bet neesmu par to drošs.
Kā skaidrojat to, ka gan Latvijā, gan Igaunijā vēlēšanās uzvarēja cilvēki, kuri bija pie varas ekonomiskās krīzes laikā?
Mums bija laba komunikācija. Līderi tautai teica patiesību, kādēļ vajadzīga tāda un tāda reforma, skarbs lēmums, bet tauta sekoja līdzi pasaules notikumiem, skatījās CNN, Euronews un saprata, ka problēmas ir visās valstīs un puiši, kas ir pie varas, dara visu, lai panāktu labāku nākotni.