Sarunas par iespējamo sadarbību esot sākušās šī gada sākumā. Sadarbības protokols attiecas uz telefilmām, kas padomju laikā tapušas Rīgas kinostudijā par PSRS piešķirtajiem līdzekļiem pēc centralizētā pasūtījuma. Tās nepieder tiem Latvijas kino zelta fonda darbiem, kuru piekritība šobrīd ir strīdus ābols starp Latvijas valsti un a/s Rīgas kinostudija, kas uzskata, ka privatizācijas rezultātā pārņēmusi arī valstij piekrītošās tiesības uz filmām. Kaut starp filmām, uz kurām attiecas jaunā vienošanās, netrūkst skaļu nosaukumu. Slavenākā no tām - režisora Aloiza Brenča 1981. gadā uzņemtā leģendārā daudzssēriju filma Ilgais ceļš kāpās.
Ja abas sadarbības protokolu parakstošās puses vienosies par ceļu, kādā sadarbība praktiski īstenojama, filmas Latvijas iedzīvotājiem būs krietni labāk pieejamas. Vienošanās paredz, ka Latvija un Krievija nodrošinās filmu pieejamību maksimāli labā kvalitātē gan televīzijā, gan DVD katra savā robežas pusē, tādējādi abas puses apgājušas strīdīgo jautājumu par īpašumtiesībām. «Jebkura filma, kas uzņemta kādā studijā, pieder šai studijai,» Rīgas kinostudijas pozīciju pamato tās vadītājs Vents Horsts. «Tomēr arī Krievijas pusē tas ir strīdīgs jautājums, un mums ir vienošanās, ka neizvirzām šo jautājumu kā primāro. Tad sarunas nonāktu strupceļā. Krievijas pusei ir tāds pats viedoklis kā mums - galvenais ir skatītāju intereses un vēlmes, tādēļ jautājumus, kuru risināšana prasa ilgu laiku vai kuri ir pat neatrisināmi, esam atlikuši.»
Faktiskais ieguvums Latvijas skatītājiem, ja vienošanās stāsies spēkā, būs iespēja skatīties filmas kvalitatīvās versijās, kā arī cerība, ka iemīļotās filmas kļūs pieejamas, piemēram, DVD formātā. Krievijā glabājas padomju laika kinofilmu oriģinālmateriāli, no kuriem iespējams iegūt kvalitatīvas kopijas, nereti novecojošo televīzijās izmantoto kopiju vietā. Abas organizācijas plāno arī sadarboties, lai kopīgi apkarotu minēto filmu nelegālu izplatīšanu. Vienošanās paredzot, ka pēc tās stāšanās spēkā, telefilmas, uz kurām attieksies vienošanās, trešās puses varēs izmantot tikai abu organizāciju noteiktajā kārtībā.
Kultūras ministrija (KM) kā kapitāldaļu turētājs lūgšot sīkāku informāciju par darījumu. KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters norādīja, ka pagaidām «ministrijai nav īpaša viedokļa. Vērtēsim, kāds ir dokuments, kas noslēgts». Savukārt nozares speciālisti uzsver - kaut trūkst informācijas par līguma noteikumiem, «nekāda liela skāde tā nevarētu būt». «Ja notiks darbs, visam vajadzētu būt kārtībā,» saka Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga.