Viņš ir zāles darbinieks. Ar darbu esot apmierināts - vismaz dažās jomās. Kolēģi labi, tiešie priekšnieki arī, pie pienākumiem pieradis. Sākums gan bijis diezgan grūts - viss jauns, garas darba stundas, neskaidri pienākumi, bet kā jau pie katra darba - iemācās, saprot, aprod.
Puisis strādā maiņu darbu pa 10-12 stundām dienā četras līdz sešas dienas nedēļā. Neatkarīgi no tā, vai mēnesī nostrādā 120, 140 vai 160 un vēl vairāk stundu, vai grafikā bijušas svētku dienas, brīvdienas vai naktis, stundas likme nemainās. To puisis var izlasīt algas aprēķina lapiņā. Aritmētika vienkārša. Alga ir stundas likme lats ar «kapeikām», reizināta ar nostrādātajām stundām. Puisis lēš, ka ik mēnesi par virsstundām viņam netiek izmaksāti vairāki desmiti latu.
Vienā no pirmajām algas dienām viņš esot mēģinājis noskaidrot, kā tad tā. «Personāla daļā paskaidroja, ka šis veikalu tīkls virsstundas neapmaksā.» Kolēģu starpā esot par to runājuši, bet, redzot, cik ātri mainās darbinieki, uzņēmumā esot tāda attieksme - ja nepatīk, var iet prom.
«Man nepatīk [atalgojuma] sistēma, tomēr kopumā pret cilvēkiem neizturas slikti - it īpaši tagad, kad strādāju jau ilgāku laiku. Ar konkrētiem cilvēkiem - nodaļas vadītāju, direktoru - ir iespējama saruna, mani uzklausa, rēķinās,» Māris stāsta. Kā piemēru labai attieksmei puisis min to, ka ar priekšnieci varējis sarunāt, lai neieliek viņam dežūru kādā dienā, kuru vajadzējis brīvu. «Tu kaut kur brauc?» priekšniece apvaicājusies. «Nē, ar draugiem.» - «Labi, iedošu tev arī nākamo dienu brīvu,» puisis atstāsta īso dialogu. Veikalā ir arī bezmaksas pusdienas, atlaides pirkumiem. Krietni daudz labumu. Tomēr atalgojuma sistēmu Māris uzskata par netaisnīgu. «Ja pamatdarbiniekiem, kas uztur šo veikalu ķēdi, negrib apmaksāt virsstundas, es uzskatu, ka tas ir nepieņemami. Domāju, ka tā ir krāpšana lielos apmēros.»
Neskaidrības risks
«Formulējums darba līgumā ir pārāk nekonkrēts. Tas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, un tas nozīmē, ka šis darba līguma punkts nav spēkā saskaņā ar Darba likuma 6. panta 1. daļu. Līgumā būtu arī jānorāda, ka tas ir summēts darbalaiks,» līguma saturu un formu komentē Vilnis Virza, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults.
Parakstot šādu darba līgumu, Māris riskē ar to, ka viņam nav precīzi zināms katras dienas vai nedēļas darba ilgums. Taču risks ir ne tikai tajā. Šādi formulēts darba līgums paver lielāku iespēju apiet ar līkumu arī virsstundu apmaksu. «Šāds līgums nenozīmē, ka darbiniekam netiks samaksāts par virsstundām, darbu svētku dienās vai nakts darbu. Tomēr, ja ir konkrētāk noteikts darbalaiks, piemēram, 30 stundas nedēļā, tad gadījumos, kad jāstrādā 40 stundas, par atlikušajām 10 stundām pusēm jāvienojas pirms darba veikšanas,» uzsver V. Virza. Ja rakstiskas vienošanās nav, darbiniekam būs grūti pierādīt, ka viņš veicis virsstundu darbu.
Sūdzas daudzi
Godīga samaksa par darbu pašlaik ir aktuāls jautājums Latvijā - VDI visvairāk sūdzību ir tieši par to. Konkrēti par virsstundu darbu - tādus iesniegumus inspekcija atsevišķi gan neuzskaita. Nedaudz vairāk kā puse no šī gada pirmajā pusē saņemtajiem 2214 iesniegumiem inspekcijā ir par darba samaksu. Lielākā problēma ir aplokšņu algas, kad līgums paredz vienu, bet mutiska vienošanās - citu.
Nozaru griezumā inspekcija visvairāk sūdzību saņem no strādājošiem tirdzniecībā (20%), būvniecībā (17%) un individuālo pakalpojumu nozarē (9,5%). Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis apgalvo, ka virsstundas visbiežāk netiekot apmaksātas biroja darbiniekiem, kam ir noteikts normāls darba laiks (astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā). Ja ir summētais darbalaiks (stundu likme), virsstundas visbiežāk tiekot apmaksātas.
Bieži problēma ir ne vien tajā, ka darbiniekiem liek strādāt virsstundu darbā, bet virs nolīgtā, proti, darba līgumi tiek slēgti uz nepilnu darba laiku, bet faktiski darbiniekiem liek strādāt normālo darba laiku un vairāk, norāda VDI.
Konkurētspējas cena
Latvijas lielāko mazumtirdzniecības ķēžu pārstāvji uzsver, ka uzņēmumi izmaksā visas piemaksas, ko paredz likums, bet ka virsstundu darbu tie izmanto samērā maz. «Uzņēmumam virsstundas nav diez cik izdevīgas - nevēlamies atalgojuma fondu izlietot, mūsuprāt, neefektīvi,» norāda Maxima Latvija preses pārstāvis Ivars Andiņš. Arī SIA Rimi Latvia Personāla administratīvā vadītāja Vita Fīrere uzsver, ka lielākajai daļai veikala darbinieku ir summētais darbalaiks, viņi strādā nepilno darbalaiku. Par svētku dienām, brīvdienām un virsstundām tiek maksāts atbilstoši likumam.
«Atalgojuma sistēmas mērķis ir stimulēt labu darbu, tāpēc tajā ir pastāvīgā un prēmiju jeb piemaksu daļa - ja cilvēks visu padarījis apzinīgi un kārtīgi, viņš saņem arī prēmijas piemaksas, bet, ja ko nav paveicis, tad vai nu šīs prēmijas ir mazākas, vai arī viņam izmaksā vienīgi pamatalgu,» saka Maxima Latvija pārstāvis.
«Atalgojums tirdzniecībā nekad nav bijis īpaši augsts. Mēs maksājam algas atbilstoši tam, ko maksā tirgus,» saka V. Fīrere. «[Maxima] atalgojums ir tirdzniecības nozarē konkurētspējīgs - mums taču vajag veikalu uzturēt labā kārtībā utt. Tātad jāmaksā tuvu tam, cik maksā citi,» norāda I. Andiņš. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas mazumtirdzniecībā šī gada otrajā ceturksnī bija 335 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nozares pārstāvji atzīst, ka tirdzniecībā trūkst darbaroku, piemēram, Rimi Latvia pašlaik esot ap 200 vakanču, kadru mainība ap 50%, kas esot nedaudz zemāk nekā nozarē vidēji. «Daudzi cilvēki nemāk un negrib strādāt,» liecina V. Fīreres vērojumi, it īpaši par bezdarbniekiem, kas atnāk uz veikalu no Nodarbinātības valsts aģentūras.
Māris ar algu iztiek puslīdz labi, jo dzīvo pie vecākiem. «Man ir minimāli izdevumi. Par ēdienu un īri nav jāmaksā. Ja dzīvotu viens, būtu paknapi. Ja būtu ģimene, tad laikam nevarētu iztikt.» Un kā citi kolēģi? «Tie, kuriem pietiek, nostrādā grafikā paredzētās stundas, un viss. Kam nepietiek, tie paņem papildu stundas. Darbinieku trūkst, un tā ir iespēja nopelnīt,» saka puisis. Viņš pats sistēmu piecieš, jo šo darbu uzskata par pagaidu. Nākamgad cer atsākt studijas.