Skatītāju iemīļotā Dzefirelli Toskas versija, kas Metropolitēna operā debitēja 1985.gadā, bija grezni reālistiska - uz skatuves bija «restaurēti» Romas interjeri un ievērojamākās vietas, kur notiek operas darbība. Barokālā luksusa vietā Bondī piedāvāja principiāli citu scenogrāfiju - laikmetīgi monumentālu, industriāli atturīgu un «emocionāli vēsu». Lai gan vizuāli izrāde izskatījās mūsdienīga, tās būtība bija ļoti tradicionāla - bez negaidītiem pavērsieniem un «kriminālām» režijas izvirtībām, taču kritiķi secināja, ka izrādes veidotāja rokraksts šajā darbā nav konceptuāli konsekvents.
L.Bondī Toskas interpretācija pērn septembrī atklāja Metropolitēna operas 126.sezonu. Jauniestudējums tika izsvilpts, kritiķu vērtējums bija nelabvēlīgs (kritiķi režisoram aizrādīja, ka izrādē viņš atkāpjas no «tradicionāliem norādījumiem», kas doti Toskas libretā). Teātra vadība mēģināja aizstāvēt šo uzvedumu: Metropolitēna operas muzikālais vadītājs diriģents Džeimss Levains salīdzināja Bondī Tosku ar Hičkoka trilleri. Savukārt opernama direktors Pīters Gelbs paziņoja, ka rudenī visas biļetes uz Toskas izrādēm bija izpārdotas un tikpat labi notiek biļešu pārdošana uz izrādēm pavasarī. Jauno Tosku tiešraidē no Ņujorkas oktobrī varēja noskatīties kinoteātrī Parex Plaza; titullomu atveidoja spožais Somijas soprāns Karita Matila, Kavaradosi lomu - Argentīnas tenors Marselo Alvaress.
Populārākās itāļu operas - tādas kā Toska, Turandota un Madama Butterfly - ir Metropolitēna operas svarīgākais ienākumu avots. Iespējams, 2010.-2011.gada sezonā uz pasaules lielākā operas teātra skatuves atgriezīsies Dzefirelli pompozais iestudējums. Galīgais lēmums būs zināms jau drīz - februāra beigās teātris izziņos nākamās sezonas programmu. P.Gelbs uzsver, ka Dzefirelli izrādes iespējamā reanimācija nav saistīta ar kritiķu atsauksmēm par Bondī Tosku. «Mēs paliekam uzticīgi Bondī Toskai. Vienīgais iemesls, kāpēc varam ieviest izmaiņas repertuārā, ir loģistika un grafiku saskaņotība,» viņš piebilst. Bondī Toskas dekorācijas teātra aizskatuves telpās aizņem daudz vairāk vietas nekā Dzefirelli Toskas dekorācijas. Nākamajā sezonā Metropolitēna opera iestudēs R.Vāgnera Nībelunga gredzenu, ko veidos leģendārais režisors Robērs Lepāžs no Kanādas. Ar Nībelunga gredzena scenogrāfiju teātra aizskatuvē vienlaikus varēs «sadzīvot» tikai Dzefirelli Toska.
Pats Franko Dzefirelli nav sajūsmā par Liku Bondī: nesen itāļu režijas grands nosauca jaunāko kolēģi par «trešās šķiras» režisoru. Dzefirelli stāstīja, ka viņam zvanījuši vairāki Metropolitēna operas garantu biedrības pārstāvji, lai informētu par viņa iestudējuma gaidāmo atgriešanos uz skatuves. Režisors sacīja, ka «loģistikas problēma» ir «tikai iegansts, aizbildināšanās»: «Teātris ir sapratis, ka ir paveicis kaut ko briesmīgu.» Operas vadība šim viedoklim nepiekrīt, taču P.Gelbs atzīst: «Dzefirelli Toska ir viens no mūsu izcilākajiem vēsturiskajiem iestudējumiem, uz kuru fiziski ir ļoti patīkami skatīties.»
Metropolitēna operas direktors Pīters Gelbs vēlas piesaistīt teātrim jaunus skatītājus: viņš uzņēma kursu uz pievilcīgu, muzikāli augstvērtīgu teatralizētu iestudējumu piedāvājumu. Par šīs sezonas veiksmi Metropolitēna operā kritiķi pasludināja Leoša Janāčeka pēdējās operas No mirušo nama iestudējumu franču režisora Patrisa Šero versijā. Tiek slavēts arī britu režisora Ričarda Eira Karmenas uzvedums, kurā galveno lomu dzied Elīna Garanča. Vairākas jaunas, intriģējošas izrādes gaidāmas pavasarī. Piemēram, Dž.Verdi operu Atila iestudēs režisors Pjērs Audi, tērpus un scenogrāfiju veidos modes nama Prada vadītāja Miuča Prada un arhitekti Žaks Hercogs un Pjērs de Merons. D.Šostakoviča operas Deguns režija uzticēta māksliniekam Viljamam Kentridžam no Dienvidāfrikas.