Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, Valsts policijas šefs Artis Velšs, Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Marjans Burijs - šīs ir galvenās amatpersonas Latvijā, kurām vistiešākajā mērā ir jāatbild par to, lai viņu vadītajos dienestos notiktu efektīva un pilnvērtīga cīņa pret kontrabandas preču apriti Latvijā, sākot no austrumu robežas un beidzot ar vismazāko ūķīti, kur, piemēram, tiek realizētas cigaretes. Liecības, ko no robežas pagājušajā nedēļā pārveduši Dienas žurnālisti, vēsta, ka šī cīņa ir ne vien neefektīva, bet pat apkaunojoši vārga. Tur valdošā korupcija jau robežojas ar totālu bezpreģelu, no kā cieš gan valsts budžets, gan tiek rupji izsmiets ikviens godīgs nodokļu maksātājs.
Lūk, Viļakas robežkontroles punktā godīgs esot tikai viens robežas kontrolētājs, Dienai stāstījis kontrabandists, ar pārējiem visu var sarunāt, pat to, lai izķer jaunos konkurentus. Kukuļu nauda tur ripojot tik viegli, ka varētu pat ironiski jautāt, vai muitniekus un robežsargus nevajadzētu Latvijā pārformēt kā pašnodarbinātas personas. Kuram labāks serviss un zemāki procenti, tam arī ejošāks bizness, un lai konkurē, kāpēc valstij maz būtu jātērējas viņu algām?
Zīmīgi ir tas, ka neviens jau vairs nebrīnās par šādām kontrabandista atklāsmēm, ne iedzīvotāji un pat ne atbildīgās amatpersonas. Robeža, kukuļi un lētās cigaretes no Krievijas tiek uztverts kā sociālais pabalsts nabaga Latgalei, un daudzi, iespējams, pat domā, ka tas viss viņiem pienākas, nevis ir slikti vai sodāmi. Un nav arī jābrīnās, ka ar šādu loģiku esam nonākuši tik tālu, ka robežu sargājošos dienestus pamet nevis negodīgi cilvēki, bet gan tie, kuri nespēj šai sistēmai pielāgoties. Tādu piemēru ir ne mazums.
Finanšu un iekšlietu ministram steidzami ir jādod atbildes, vai visas pirmajā rindkopā uzskaitītās amatpersonas ir cienīgas turpināt savu darbu, ņemot vērā nepārejoši kritisko, koruptīvo situāciju uz robežas. Savukārt premjeram un Vienotībai ir jāpaskaidro sabiedrībai, kā tas nākas, ka vakar savu amatu pametušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces vietā nav sameklēts jauns iekšlietu ministrs, turklāt laika tam bija atliku likām.
Vai gadījumā atbildīgo amatpersonu nevērība, kas, iespējams, arī pieļauj vaļības uz Latvijas robežas, patiesībā nesakņojas politisko prioritāšu trūkumā. Piemēram, Mūrniece, aizejot un nosaucot nākamos darāmos darbus, nevienā vārdā nepieminēja nepieciešamību, piemēram, stiprināt Iekšlietu ministrijai pakļauto robežsardzi. Tas, ka dažiem ministriem robeža, iespējams, šķiet tāla un neredzama, neattaisno to, ka daļa Latvijas dzīvo ārpus likuma.