Daži latvieši piekrīt sarunai, jo, kā paši saka, esam dusmīgi par tukšo runāšanu. Par atgriešanos runā tikai retais - tās pārsvarā ir vēl Īrijā neiesakņojušās jaunās ģimenes, kurām nav bērnu vai bērni vēl neiet skolā. Patiesībā tādu atradu tikai vienu no vairāk nekā desmit uzrunātajām. Taču daudzbērnu ģimenes, kuras Latviju pametušas, lai Īrijā paglābtu bērnus no nabadzības, nevēlas viņus atgriezt apstākļos, no kuriem ar lielu piepūli un smagu darbu izrāvuši. Tiesa, ļoti daudzās sarunās izskanēja - gribētu dzīvot Latvijā, bet diez vai varēšu. Šajā rakstu sērijā par Īrijā dzīvojošajiem latviešiem centīšos arī rast atbildes, kam jānotiek, lai viņi atgrieztos, un vai mūsējos tur notur tikai nauda vai arī citas vērtības.
Īrijas latviešu atbilde Latvijas cerībām
Gatavojot politikas dokumentus, pēdējā laikā Latvijā vairākkārt
bijusi runa par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu, tā saukto ekonomisko
bēgļu, atvešanu atpakaļ mājās. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
pat nosaucis 100 000 cilvēku, ko plāno atgūt. Taču, tiekoties ar
latviešiem Īrijā, uzzināju, ka daudzi no viņiem nejūtas dzimtenē
gaidīti un politiķu izteikumus sauc par ķeksīšu ievilkšanu - esmu
runājis, rūpes ir paustas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.