Iespējams, jau tuvākajā laikā gaidāms nopietns pārbaudījums Baltijas valstu vienprātībai un prasmei sadarboties, un šoreiz izaicinājums saistīts ar tādu daudziem iedzīvotājiem aktuālu nozari kā aviolidojumi.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, paziņojot, ka Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic kā akcionārus vēlas piesaistīt Igauniju un Lietuvu, izvirzījis vērā ņemamu izaicinājumu, jo aicinājis vienoties par būtisku ekonomiska rakstura mērķi - iegūt pēc iespējas spēcīgāku Baltijas mēroga aviokompāniju. «Pašmērķis nav aviokompānijai airBaltic kā akcionārus piesaistīt Lietuvu un Igauniju. Mana ideja - airBaltic jākļūst par reģionālo aviokompāniju,» Dienai šovasar sacīja ministrs.
Teorētiski ideja izskatās perspektīva - pēdējā laikā airBaltic veicies labi, lidsabiedrība strādā ar peļņu, turklāt vieglāks kļūst tās potenciāli gaišo nākotni aptumšojošo tiesvedību slogs. To uzsver arī A. Matīss, sakot: «Tiesvedības pakāpeniski beidzas.»
Nevar arī noliegt, ka mūsu Baltijas kaimiņvalstīs aviokompānijām, kuras laiku pa laikam uzrādījušas potenciāla biznesa veiksmes stāsta pazīmes, spoži nav klājies. Igaunijas lidsabiedrība Estonian Air sīvi cīnās par katru pasažieri un, kā vēsta LETA, maijā apkalpojusi 27% no visiem Tallinas lidostas 201 443 pasažieriem. 27% nav maz, bet tomēr nav arī tik daudz, lai uzskatītu Estonian Air par centrālo spēlētāju šajā lidostā. Lietuvā savukārt aviokompānija Air Lituanica, kas savulaik tika izveidota, sekojot bijušā Viļņas mēra Artūra Zuoka iecerei, šogad pārtrauca lidojumus, un ir plaši izplatījušās ziņas par šīs lidsabiedrības finansiālajām grūtībām. Jāatceras tas, ka airBaltic pārņēma Air Lituanica reisus, palīdzēja stiprināt pārliecību, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir reālas iespējas pretendēt uz Baltijas reģionālās aviokompānijas godu.
Tomēr līdz šim tieši sadarbība ekonomiskajos jautājumos Baltijas valstīm izrādījies smags pārbaudījums. Sadarbība, teiksim, kultūras jomā allaž veikusies ievērojami labāk. Ekonomikā jāatceras kaut vai pretrunīgi vērtētais Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības projekts. Par to, lai AES būvniecībai sacītu nepārprotamu «jā» vai nepārprotamu «nē», Baltijas valstis nespēja vienoties gadiem, līdz šis projekts, kā Diena savulaik rakstīja, «iestrēga Lietuvas iekšpolitikā», piedzīvoja Lietuvas iedzīvotāju «nē» konsultatīvajā referendumā, un rezultātā Visaginas AES būvniecības ideja popularitāti zaudēja. Jāatceras arī, ka nevienprātība dominējusi enerģētikas ekspertu pieļāvumos par Baltijas mēroga sašķidrinātās gāzes termināļa veidošanu. Turklāt Lietuva šajā jautājumā bijusi izlēmīga, jau izveidojot savu termināli Klaipēdā.
Baltijas valstu savstarpējās diskusijas, kurās netrūkst nevienprātības, kā Diena jau vairākkārt vēstīja, apvij arī patlaban aktuālo dzelzceļa Rail Baltica projektu.
Mudinājums Lietuvai un Igaunijai iesaistīties aviokompānijā airBaltic, to veidojot par Baltijas mēroga lidsabiedrību, var kļūt par pavērsiena punktu, pierādot, ka mēs un mūsu kaimiņi kopīgu mērķu vārdā spējam vienoties, nevis tikai diskutēt par to, «kurš te būs lielākais ieguvējs». Laiks rādīs, vai tā notiks.