Horvātiju var dēvēt par Dienvidslāvijas rokasbumbas tradīciju un panākumu turpinātāju - tieši horvāti veidoja 1988. gada olimpiskās bronzas komandas kodolu, bet Mirko Bašičs un Pavle Jurina kaldināja Dienvidslāvijai pasaules čempionu titulu.
Neatkarības gados Horvātija handbolā bijusi sekmīgākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm, regulāri spēlējot par olimpiskajām, pasaules un Eiropas čempionātu godalgām. Arī šovasar Londonas olimpiskajās spēlēs Horvātija izcīnīja bronzas godalgas un būs starp galvenajām favorītēm janvārī paredzētajā pasaules čempionātā Spānijā.
Horvātijas izlase Latvijā ierodas ne visai labā noskaņojumā, jo kvalifikācijas turnīra pirmajā spēlē savā laukumā pret Slovākiju (25:21) neparādīja ne tuvu savu labāko sniegumu. «Šī nebija Horvātija. Zinājām, ka nebūs viegli, taču varam vainot tikai sevi par parādīto sniegumu,» padotos, par spīti gūtajai uzvarai, sarāja Horvātijas izlases galvenais treneris Slavko Goluža, aicinādams aizmirst vasarā olimpiskajās spēlēs gūtos panākumus. «Lai arī kontrolējām spēles gaitu, neizmantojām vismaz sešas iespējas ātros pretuzbrukumos salauzt pretiniekus. Turpmāk jāspēlē labāk.» Pretinieku stratēģis savas valsts medijiem atzinās, ka Latvijas komanda viņam ir līdz galam neiepazīta, taču apsolīja agresīvu un ātru spēli uzbrukumā.
Latvijas izlase tikmēr ar dalītām izjūtām atgriezusies no Ungārijas, kur cienīgi sāka, taču uz paguruma fona pārlieku bieži kļūdījās un ar 25:32 zaudēja laukuma saimniekiem.
«Šādā līmenī kļūdas netiek piedotas - jākoncentrējas mačam visu 60 minūšu garumā. Vēl jāuzlabo sniegums aizsardzībā un jāpiestrādā pie vārtu gūšanas ātrajos un pusātrajos uzbrukumos,» gatavošanās plānu ieskicē komandas galvenais treneris Valdis Labanovskis. «Pret Horvātiju mūs gaida līdzīga spēle šai [pret Ungāriju], tāpēc analizēsim šīs spēles video un piestrādāsim pie vājajām vietām,» sacīja treneris.