Šo unikālo projektu īsteno Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, un tā mērķis ir veicināt tradicionālo prasmju un amatu pārmantojamību un popularizēšanu, lai apgūtu gan latviešu ēdienu gatavošanu, gan cimdu adīšanu, skalu deķu aušanu un petērņu pīšanu (tās ir no linu auklas pītas vīzes). Viļakas novada domes izpilddirektors Aldis Pušpurs domā, ka daudz kas šajā ziņā ir nokavēts un vecie amati nez vai vairs iedzīvosies, tomēr svarīgi ir vismaz iepazīties ar mūsu senču domāšanas veidu un labestību, kas nāk no šīm prasmēm. Nākamajā sestdienā visiem interesentiem Vēršukalnā būs iespēja iemācīties, kā gatavo Latgales putraimu desas.
Aldis vispirms ķeras pie mīkstu priežu zaru slotiņas pomeļnīka, lai izslaucītu krāsni. Tas, lai maizes apakšējā garoziņa būtu mīksta un nesadegtu. Anna Strupka pa to laiku skaidro, kā jājauc un jāmīca mīkla. Raugam noteikti jābūt svaigam, bet no miltiem cepēja izvēlas tikai Dobeles ekstra. Izrādās, ka baltmaizei mīkla jāmīca 40 minūtes, rupjmaizei veselu stundu un, pats galvenais, mīcot jādomā labas domas. Mīklas piku Anna vispirms rokās mīļi paglāsta un pašūpo gluži kā bērnu. «Juopamīlynoj maizeite!» Tad klaipiņš tiek apziests ar sakultu olu un ieguldīts ar eļļu izziestā cepešpannā. Agrāk cepējas izmantojušas gan skalbes, gan kļavu lapas, taču tad apakšējā garoza ir krietni cietāka. Klaipiņi krāsnī tiek likti ar īstu maizes lāpstu, kā smejas Aldis, Latgalē atšķirībā no citiem novadiem visu dara ar lāpstu - gan zemi rok, gan maizi krāsnī šauj. Anna aizliek krāsnij priekšā durtiņas, pārmet krustu, un sākas lielā maizes gaidīšana.
Grūti pateikt, ka Annītei jau pāri astoņdesmitiem, Lielās folkloras gada balvas laureātes, prasmīgās cepējas rokās maizīte sanāk balta kā saulīte. Nu būšot jāatsāk cept arī rudzu maizi, jo izdevies dabūt rudzu miltus, spriež Anna. Tomēr vislabākā maize izdodoties tikai no pašaudzētiem un roku dzirnavās maltiem graudiem, jo, maļot un mīcot ar mašīnām, maize vairs nesaņemot to labo enerģiju un domu spēku, turklāt no graudiem tiekot viss labums atsists nost. Viņa pati maizi cepot ik nedēļu, cepšanas prasmi apguvis arī mazdēls Juris, kurš mākot gan iejaukt, gan apmīcīt.