Tētis palīdzēja
Tovakar klīnikas Biovet veterinārārsts Sergejs Semjonovs skatījās televīzijas pārraidi. Viņam blakus sēdēja astoņus gadus vecā meitiņa Daniela. Ieraudzījusi ekrānā sakropļoto sunīti, meitenīte paskatījās uz tēti: «Tu taču vari viņu izglābt, vai ne? Tu visu vari! Es tevi ļoti, ļoti lūdzu, palīdzi sunītei!» Meitiņas acis bija pilnas ar asarām, un Sergejs nolēma atrasto sunīti, kuru patversmē nosauca par Lindu, ārstēt bez atlīdzības.
Linda nokļuva klīnikā, diemžēl bija jau par vēlu - kāju vajadzēja amputēt. Paciente palika klīnikā, jo nevakcinētu viņu vēl nevarēja vest uz patversmi, turklāt katru dienu bija jāpārsien stumbenītis. Linda ātri atguvās un pierādīja, ka ir jautra, rotaļīga un pat draiska meitene. Miks izveidoja nākamo sižetu par nelaimīgā suņa likteni un tad aizdomājās - Lindai taču ir grūti tik ilgi atrasties klīnikā, viņa pat nevar lāga izskrieties un naktīs paliek viena. Niks ar draudzeni bioloģijas zinātņu studenti Liliti Sadovsku dzīvo privātmājā. Tai apkārt plašums, pasaule kā radīta suņiem. Ir iespēja palīdzēt un sameklēt Lindai īstās mājas. Tiesa, Mikam un Lilitei jau ir mīlulis meksikāņu kailsuns Astijs, bet abiem kopā būs jautrāk. Lilite piekrita Mika ierosmei. Ulubelē tika noformēti dokumenti, un Linda nokļuva pagaidu mājās.
Iemācīja atvērt durvis
Miks smej - sākumā Linda, palikusi uz trim kājām, neprata uzkāpt pa kāpnēm otrajā stāvā. Miks, bet vairāk gan Lilite, jo viņa bija mājās biežāk, nesa Lindu augšā un lejā. Tas nebija viegli, jo Linda nav nekāds klēpja sunītis. Taču pēc trim dienām Lindai jau māksla rokā. Pa kāpnēm viņa pārvietojās ātrāk par Astiju. Miks stāsta - ja neredzētu savām acīm, neticētu, ka suns uz trim kājām var būt tik veikls.
Kā mēdz teikt, laime dažreiz ir arī nelaimē. Laime, ka Linda vēl ir kucēns. Tas ir vecums, kad viss ātri sadzīst un ir spēja piemēroties jebkuriem apstākļiem. Abi suņi sadraudzējās, jo arī Astijs ir jaunulis. Savu pirmo dzimšanas dienu viņš svinēja kopā ar Lindu. Tā vien šķiet, sākumā viņš saprata, ka Linda pēc operācijām un narkozes rotaļu laikā ātri nogurst. Tādos brīžos viņš toleranti atkāpās, bet tas jau aiz muguras. Linda ātri atkopās, ir veselīga un spēcīga. Suņu puisis iemācīja Lindai atvērt visas durvis. Tagad Linda skrien kā vējš, skaisti sēž, rotaļājas ar Astiju un pat iemācījusies ar vienu ķepu izrakt bedres dārzā. Abi ar neviltotu prieku sagaida mājiniekus, ar viņiem dodas kopīgās pastaigās. Lindai sadzijušas visas rētas, izņemti diegi no brūcēm, viņa ir vakcinēta. Varētu atgriezties Ulubelē, taču Lilitei negribas par to domāt: «Linda jau pieradusi dzīvot mājas apstākļos, pie brīvības, un mēs nevaram viņu iedomāties patversmē kopā ar desmitiem citu suņu. Tad Linda atkal justos nodota.»
Pie ķēdes nesēdēs
Taču pienācis laiks meklēt risinājumu. Miks ar Liliti nedomātu Lindu atdot, bet tiek pārdota māja, kurā viņi dzīvo. Tas ir tikai dažu mēnešu jautājums, kad viņi pārcelsies dzīvot citur. Ar diviem lieliem suņiem dzīvoklī būs pagrūti, tāpēc labāk Lindai atrast labus saimniekus jau tagad, kamēr viņa ir kucēna vecumā un spēj pieņemt jebkuru cilvēku par savu draugu. Degpunktā, stāstot par Lindas likteni, Miks bildis, ka sunītei nepieciešamas jaunas mājas un sirsnīgi cilvēki, ka veselības problēmu suņu meitenei vairs nav, ka viņa dzīvo pilnvērtīgu suņa dzīvi un labprāt apmestos kādā privātmājā. Pēc pārraides cilvēki zvanīja, bet šādu vai tādu iemeslu dēļ Miks ar Liliti Lindu neatdeva. Kāds vīrs, piemēram, iedomājās, ka varētu Lindu turēt ķēdē! Sak, ja jau nav vienas kājas, lai sēž un sargā! Cits gribēja Lindu ņemt uz laukiem, kur mājai apkārt nav žoga. Vēl kāds vispirms vēlējās noskaidrot, cik tas suns dienā apēd. Lilite bilst, ka viņi negrib Lindu nogrūst no kakla, bet vēlas pārliecināties, ka jaunajā dzīvesvietā viņa būs laimīga.
Sargeņģelis palīdzēs?
Tikmēr Linda dzīvo bez bēdu. Gan Miku un Liliti, gan Lilites vecākus dzejnieci Kristīni Sadovsku un žurnālistu Māri Krautmani ik dienu pārsteidz Lindas mīļums un piekļāvība. Kristīne suņu katalogā pat atradusi, ka Linda ir ļoti līdzīga beļģu aitusunim - ruda ar melnām ķepiņām, purniņu un asti. Lindai iedzimuši sargāšanas gēni. Pavisam nesen Linda ar Astiju nosargāja mājas iedzīvi. Kad kāds svešinieks centās ielavīties mājā, abi suņi sacēla tādu troksni, ka kaimiņi skrējuši skatīties, kas noticis.
Miks ir pārliecināts, ka Linda atradīs jaukus un mīļus saimniekus. Viņš stāsta, ka mīlule ir pārsteidzoši dzīvīga, atraktīva optimiste. Jaunajiem saimniekiem būs jāiemāca Lindai nepieciešamās suņu dzīves gudrības, bet, tā kā sune ir ļoti apķērīga, viņai visas mācības padodas viegli.
Lindas glābšanā bija iesaistījušies daudzi cilvēki, un sunīte izdzīvoja. Cerēsim, ka Lindai ir savs sargeņģelis un viņa nokļūs labās mājās. Lai viņai veicas!
Interesenti var zvanīt pa tālruni 20203333 (biedrība Ulubele). Ja būs vajadzīgs, Miks Dūcis apņemas Lindu aizvest uz jauno dzīvesvietu.