Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka jebkura sistemātiska ienākumu gūšana, tajā skaitā no īres un nomas, ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Un jebkura peļņa no saimnieciskās darbības ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
Plānotās ar īres ienākumiem saistītās izmaiņas IIN likumā jau ir iekļautas 2012. gada budžeta paketē un attieksies uz izīrētājiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, skaidro Finanšu ministrijas (grozījumus virza FM, nevis Labklājības ministrija, kā Diena iepriekš bija minējusi) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Īres ienākumus, kurus gūst šie mājokļu īpašnieki, pielīdzinās ienākumiem, kas gūti no kapitāla pieauguma. Šie ieņēmumi tiks aplikti ar 10% IIN likmi līdzšinējo 25% vietā. Kā Dienai pastāstīja A. Kaļāne, nebūs būtiski, cik īpašumus cilvēks izīrē, būtiski būs tas, ka, lai reģistrētos kā šā samazinātā nodokļa maksātājs, īpašnieks nevarēs norakstīt ar īpašumu saistītos izdevumus. «Mēs uzskatām, ka šādi īres ienākumi ir pasīvie ieņēmumi un var tikt piemērota šī samazinātā likme, līdzīgi kā kapitāla pieauguma nodoklim. Tas neattieksies uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir reģistrējušies nodokļu maksātāju reģistrā un šobrīd no peļņas maksā pilno likmi, norakstot ar īpašumu saistītos izdevumus.»
Izīrē par pašizmaksu
Diena apzvanīja vairākus dzīvokļu īpašnieku īres sludinājumus un noskaidroja, ka daļa no šiem ļaudīm pat nav dzirdējuši, ka viņiem no īres ienākumiem būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Citi atzina, ka zina, ka šis nodoklis ir jāmaksā, tomēr no īres iegūtos ienākumus nedeklarē un nodokli nemaksā. Kā iemeslu dzīvokļu īpašnieki minēja augstos kredīta maksājumus par dzīvokli, kas ar īres ienākumiem dažreiz pat netiekot nosegti, vai dzīves dārdzību kā tādu. Tajā pašā laikā gandrīz visi aptaujātie izīrētāji atzina, ka īres līgumus ar īrniekiem slēdz, un tikai viens piedāvāja «iet dzīvot tāpat», solot pakaļ nomas maksai ienākt reizi nedēļā.
Roberts izīrē dzīvokli Bauskā. Tipveida dzīvoklis blokmājā pieder viņa mammai, kura tagad pārcēlusies pie viņa uz Rīgu. Pēc viņa teiktā, īres maksa knapi sedz ar dzīvokli saistītos izdevumus. «Tas ir labāk, nekā dzīvoklis stāv tukšs, jo par apkuri jāmaksā jebkurā gadījumā. Es praktiski nekādu peļņu no šā īpašuma negūstu, jo izīrēju to faktiski par pašizmaksu. Ir pilnīgs idiotisms no manis prasīt vēl 25% no šīs naudas, es to nekad nemaksāšu. Ja šo summu samazinās uz 10%, es vienalga neko nemaksāšu, jo par nodokļiem var būt runa, ja parādās kaut kāda peļņa, kaut kāda pozitīva starpība starp izdevumiem un ienākumiem. No šīs starpības man 10% nebūtu žēl, bet ne jau no visas īres līguma summas. Tas ir absurds.»
Zandas treknajos gados pirktais mājoklis jaunajā projektā Pierīgā ir izvērties par ģimenes traģēdiju. Šobrīd par bargu naudu hipotekārajā kredītā pirktais dzīvoklis tiek izīrēts vien par pusi no kredīta maksājuma, ko katru mēnesi iekasē banka. No dzīvokļa atteikties nevar, jo, lai to nopirktu, tika ieķīlāts vecāku īpašums. Sievietes ģimene katru mēnesi piemaksā nepilnus divsimt latu. Valdības plānus iekasēt no īres ienākumiem nodokļus viņa sauc par smieklīgiem: «Es pat nezināju, ka man jāmaksā ienākuma nodoklis. Protams, ka es nemaksāju un neko nemaksāšu pat tad, ja viņi prasīs 1%. Lai viņi paši sev maksā mazākas kompensācijas par dzīvošanu, es domāju, ka ietaupījums būs salīdzināms ar šā nodokļa reālajiem ieņēmumiem!»
Jau reģistrējušies VID
Silvijai Prauliņai pieder īres nams Rīgas centrā, to apsaimnieko viņas meita Agnese ar vīru. Mājas īpašniece ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Šajā gadījumā viņa turpinās maksāt pilno iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un var bilancē iekļaut izdevumus, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu. Agnese stāsta, ka namīpašums prasa pastāvīgu darbu un ieguldījumus: «Tas ir pilna laika darbs. Protams, ka būtu lieliski, ja arī mums samazinātu ienākuma nodokli. Es varbūt varētu beidzot izremontēt otru kāpņutelpu. Pirmo izremontējām treknajos gados, kad dažus dzīvokļus iznomājām biroju vajadzībām. Tomēr līdz ar krīzi naudīgie nomnieki pazuda, atstājot aiz sevis parādus. Es neticu, ka mums reiz kādus nodokļus samazinās.»