Baidās no zaudējumiem
Pagājušās nedēļas sanāksmē ES lēma pārtraukt sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu un jaunu sadarbības līgumu un neizslēdza, ka nākotnē varētu «apsvērt» arī ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu atsevišķām Krievijas amatpersonām. Diplomāti pirms tam brīdināja, ka radikālus soļus nav vērts gaidīt. Vairākas ES dalībvalstis, kuras ar Krieviju saista cieši ekonomiskie sakari, ir pret bargām sankcijām.
«Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nodarītu kaitējumu pašai Vācijai. Sankcijas nekad nenāk par labu Vācijai kā uz eksportu balstītai valstij,» Bundestāga deputāts Fīlips Misfelders norādīja The Wall Street Journal.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka sankcijas kaitētu ES. «Mūsdienu pasaulē, kur viss savā starpā ir tik cieši saistīts, protams, iespējams nodarīt zaudējumus, taču šie zaudējumi būs abpusēji,» V. Putinu citēja The Financial Times.
Vācijas atturības iemesli ir cieši saistīti ar ekonomiskajām saitēm starp Berlīni un Maskavu. Vācijā gandrīz 40% gāzes un 35% naftas nāk no Krievijas, tas ir krietni vairāk nekā vidējais rādītājs Eiropā. Vācijas korporatīvās investīcijas Krievijā 2013. gada oktobrī sasniedza 22 miljardus dolāru (ap 16 miljardiem eiro), un Krievijā darbojas ap 6000 vācu kompāniju.
A. Merkeles piesardzībai piekrīt arī vairākums vāciešu. Kā vēsta ARD un Die Welt aptaujas rezultāti, tikai 38% vāciešu atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
ES trūkst vienprātības
ES dalībvalstu vidū manāmi atšķiras viedokļi par iespējamām sankcijām. Par labu bargām sankcijām iestājas bijušās padomju valstis. Polija un Baltijas valstis ir vienas no asākajām Krievijas rīcības nosodītājām, un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite brīdinājusi, ka ES tolerance pret Krievijas karaspēka iejaukšanos Krimā var novest pie konfliktiem arī citās valstīs, jo Maskava cenšoties «pārrakstīt» pēckara robežas. «Pēc Ukrainas nāks Moldova, un pēc Moldovas būs citas valstis,» prezidenti citēja The Lithuania Tribune.
Ārpus ES par labu bargām sankcijām ir arī ASV, kas jau noteikušas vīzu liegumu un līdzekļu iesaldēšanu vairākām krievu amatpersonām. «Amerikāņi ir tālumā,» Reuters anonīmi sacīja kāds vācu diplomāts. «Viņiem nav tik daudz ko zaudēt krīzes eskalācijas gadījumā.»
ES galvenie ārpolitikas spēlētāji - Vācija, Francija un Lielbritānija - ir pret bargām sankcijām, lai gan briti sākotnēji piebalsoja amerikāņiem. Francijai labu naudu sola darījums ar Krieviju par Mistral helikopteru bāzes kuģu pārdošanu, savukārt Lielbritānija ir iecienīta krievu bagātnieku vidū, kas iegulda miljonus nekustamajā īpašumā un pērk pat futbola klubus. Turklāt Londonas finanšu centrs Sitija smagi ciestu, ja tiktu pārtraukti darījumi ar Krieviju.
Pret sankcijām iestājas arī Itālija un Nīderlande, kas aicinājušas neapdraudēt Eiropas ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Nīderlandes tirdzniecība ar Krieviju ir lielāka nekā visiem ASV štatiem kopā.
Analītiķi norāda, ka ilgtermiņā daudz nozīmīgāka šajā konfliktā var izrādīties Ķīnas pozīcija, un Japāna baidās, ka varētu izveidoties Krievijas un Ķīnas antante.