Pašlaik pedagogi par vienu darba likmi saņem 340-350 latu pirms nodokļu nomaksas, savukārt nākamajā mācību gadā šī summa varētu sarukt par apmēram 70 latiem, tātad pedagogu algas būs tādas pašas kā pirms šī mācību gada sākuma. Tā kā Latvijas pedagogi vidēji strādā 1,15 likmes, tad, saglabājoties esošajai slodzei, arī nākamajā mācību gadā pedagogi saņemtu vidēji 322 latus uz papīra.
Panāktā vienošanās starp IZM un LIZDA nozīmē, ka izpaliks vairāku tūkstošu pedagogu atlaišana. Iepriekš tā draudēja, jo IZM un LIZDA vienojās palielināt pedagogu darba slodzi no 21 līdz 24 kontaktstundām, tātad vajadzētu mazāk pedagogu vai arī visi strādātu nelielu slodzi, saņemot zemāku atalgojumu. Tomēr no skolotāju atlaišanas nevarēs izbēgt. Kā iepriekš norādījusi IZM, skolēniem paliekot mazāk, nākamajā mācību gadā pedagoģisko likmju skaits saruks par 2000, kas nozīmē - ja direktori ar pedagogiem nevienojas par zemāku slodzi, bez darba rudenī paliks aptuveni 1700 skolotāju.
Uzzinot par valdības plāniem atlaišanas pabalstu arī pedagogiem izmaksāt vienas mēnešalgas apmērā (līdz šim tas bija vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža), LIZDA uzstāja uz vienādu pedagogu algu apcirpšanu, tādā gadījumā piekrītot samazināt atlaišanas kompensācijas apmēru.
Vēl nesen izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) Dienai pauda iebildumus pret vienādu atalgojuma samazinājumu visiem pedagogiem, jo «ar samazinātu algu skolotāji nevēlēsies strādāt kvalitatīvāk». Tomēr gaidāmais lineārais atalgojuma samazinājums ir saskaņots ar ministri, jo galvenais bija abām pusēm panākt kompromisu, stāsta viņas preses sekretāre Agnese Korbe. LIZDA priekšsēde Astrīda Harbacēviča norāda, ka šis ir pedagogiem nesāpīgākais atalgojuma samazinājuma variants. Izglītības eksperts Guntars Catlaks uzsver - būtu pareizi saglabāt mazāk, bet labākus skolotājus, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā ir pārāk daudz pedagogu uz skolēnu kopskaita, tomēr no ekonomiskā viedokļa pašlaik ir labāk saglabāt nodarbinātību.