Pirmklasniekiem var nemācīt svešvalodas, vēsta Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis, komentējot Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ierosinājumu skolēniem svešvalodu nemācīt no pirmās klases, tādējādi ietaupot aptuveni 700 000 latu. Valdība līdz ar to otrdien arī atlika sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja šīs izmaiņas. «Skolēniem nekas no esošā netiks atņemts, vienkārši taupības nolūkos ieplānoto valodas mācīšanu ar pirmo klasi atliks uz kādu laiku,» norāda G. Vasiļevskis un saka - ja ir izvēle, tad pareizāk būtu taupīt uz šo mācību atlikšanas rēķina.
Tatjana Koķe, bijusī izglītības ministre, kuras laikā tapa iniciatīva, ka bērnam jāmāca svešvaloda jau no pirmās klases, uzskata: «Ja taupa, tad labāk taupīt uz to, kas vēl nav sākts. Tomēr uzskatu - ir kuriozi, ka tas tiek darīts uz bērnu izglītības rēķina. Ja gribam redzēt konkurētspējīgu jauno paaudzi, svešvalodas nav mērķis, bet gan līdzeklis, lai sevi pilnveidotu.»
Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktores vietniece Inga Lande norādīja, ka jau pašreiz daudzos bērnudārzos pēc vecāku iniciatīvas tiek mācīta angļu valoda. Tāpēc būtu lietderīgi, ja mācības turpinātos arī pirmajā klasē. Viņa uzsver, ka pašlaik jau ieguldīti līdzekļi sākumskolas pedagogu apmācībā, lai tie 1. septembrī pirmklasniekiem būtu gatavi mācīt svešvalodas. Arī Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa to sauc par sliktu lēmumu. «Mans viedoklis - angļu valoda jāmāca ne tikai no pirmās klases, bet jāpasniedz vairāki mācību priekšmeti šajā valodā,» savu nostāju skaidroja Z. Oliņa. Viņu arī māc bažas, vai, pieņemot šādu lēmumu, ilgtermiņā pie tā būtu iespējams atgriezties. «Mani uztrauc tā attieksme, ka tas liekas tik vienkārši. Tad jau var «nogriezt» jebkuru citu priekšmetu - matemātiku, fiziku,» konstatē direktore.
«Ir diezgan tuvredzīgi skatīties tikai tagadnē, nesaskatot nākotnes iespējas,» kritiski izsakās arī Aiga Veckalne, valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktore. «Uzskatu, ka iespēja mācīties angļu valodu jau no 1. klases ir būtisks ieguvums ne tikai bērnam, bet arī nākotnes ieguvums valstij.» Viņa atgādina, ka jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisija visās dalībvalstīs sāka īstenot Piccolingo kampaņu, lai informētu, ka bērniem, kuri sāk mācīties svešvalodas ļoti agri - no dieviem līdz sešiem gadiem -, vēlāk ir vieglāk iemācīties citas valodas un viņi ar lielāku pārliecību apgūst citu tautu valodu un kultūru.