Valdības pieņemtais lēmums paredz no 1. septembra par 600 tūkstošiem latu samazināt finansējumu valsts apmaksāto studiju vietu skaita nodrošināšanai augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas. Šā gada atlikušajiem sešiem mēnešiem IZM budžetā tas nozīmētu griezienu 194 tūkstošu latu apmērā. Ministrija pieļāvuma formā apgalvo, ka tas varētu attiekties tikai uz 1. kursa studentiem. Tiek pieļauts, ka no budžeta vietu skaita samazinājuma varētu pasargāt tautsaimniecībai prioritārās nozares - dabaszinātnes, medicīnu un inženierzinātnes. Tomēr skaidras nostājas patlaban nav. «Šobrīd nav arī apstiprināta jauno studentu uzņemšanas kārtība augstskolās. Katra augstskola vēl lems par savu budžeta vietu sadalījumu,» saka izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) preses sekretāre Agnese Korbe. Viņa uzsver, ka ministrijas iekšienē vēl notiek apspriešanās par konkrētu konsolidācijas īstenošanu.
Kopējais šā gada finansējuma apmērs budžeta vietu nodrošināšanai sākotnēji bija plānots 30 248 597 lati, tādējādi nodrošinot 19 323 studiju vietas. Pēc IZM mājaslapā pieejamās informācijas, aptuveni 4000 no visām studiju vietām ir paredzēti augstākā līmeņa studiju programmu 1. kursa studentiem. Ja finansējuma samazinājums tiks attiecināts uz šo grupu, tad, pēc Dienas aprēķiniem, gada griezumā budžetu samazinot par 600 tūkstošiem latu, tiks atņemta aptuveni desmitā daļa no pirmkursnieku vietām.
Ministrija norāda, ka, lemjot par budžeta vietu samazinājumu, nozīmīgs būs arī augstskolu pārstāvju viedoklis. Tomēr Dienas aptaujāto rektoru atbildes liecina, ka šāda aptauja varētu izrādīties neauglīga, jo katrs rūpēsies par sava finansējuma saglabāšanu. «Latvijas Universitātē (LU) programmas ir ļoti augstā līmenī, tādēļ no dublējošajām tās varētu izrādīties labākās,» uzskata LU rektors Mārcis Auziņš. Vienlaikus viņš uzsver, ka programmu izvērtēšanai ir jābūt nopietnam procesam. «Ņemot vērā, cik maza valsts ir Latvija, šāds izvērtējums būtu subjektīvs. Augstskolu aptaujāšana noteikti būtu neproduktīvs veids,» atzīst rektors. Vaicāts par tām programmām, kuras varētu dublēties, M. Auziņš min Stratēģiskās analīzes komisijas veikto pētījumu, kurš atklāj, ka priekšgalā izvirzās komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, kā arī datorika un humanitārās zinātnes.
Savukārt Daugavpils Augstskolas rektors Arvīds Barševskis neuzskata, ka Latvijas augstākās izglītības iestādēs programmas dublējas. Viņš apgalvo, ka par dublēšanos, iespējams, var runāt viena reģiona ietvaros, nevis visas valsts līmenī. «Ja ir vienādas programmas Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, tad tā nav dublēšanās. Piemēram, no Daugavpils Augstskolas absolventiem 85 procenti paliek reģionā,» teic rektors. Viņš arī norāda, ka studiju programmu izvērtēšana, ko par Eiropas Savienības līdzekļiem paredz pasākumu plāns augstākās izglītības reformām, vēl nav veikta, tādēļ apgalvojumi par studiju programma pārklāšanos patlaban neesot pamatoti. «Ja mēs ieguldām Eiropas Savienības naudu, tad no sākuma varbūt izvērtējam un pēc tam sakām, ka dublējas,» viņš uzsver.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis domā, ka budžeta grieziens viņa vadīto iestādi neskars. Lai gan RTU tiek piešķirts vislielākais budžeta vietu skaits, tomēr vairākums ir eksakta virziena programmas, uz kurām samazinājumam, pēc līdz šim izskanējušās informācijas, nevajadzētu attiekties.