Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis gan uzsver, ka pret ekspertu vērtējumiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi un augstskolas nebūs tās, kas pieņems lēmumus.
Pērn sākot projektu Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai, kam no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem atvēlēja miljonu latu, kā vienu no galvenajiem tā mērķiem minēja pāreju no atsevišķu studiju programmu uz veselu virzienu akreditāciju. Proti, ja līdz šim augstskola atsevišķi akreditēja, piemēram, socioloģijas bakalaura, maģistra un doktorantūras programmas, tad turpmāk visas trīs kā vienu studiju virzienu akreditēšanas komisija nodos vienlaikus, ietaupot laiku un līdzekļus. Tiesa, pagaidām nav garantēts, ka projekta laikā iegūtos ekspertu vērtējumus ņems par pamatu pirmajai virzienu akreditācijai, ko pakāpeniski pa tematiskajām grupām sāks septembri. Jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā tas ir iestrādāts, vēl karājas gaisā.
Augstākās izglītības padomes (AIP) mājaslapā publicētajos izvērtēšanas rezultātos ailītēs aiz negatīvajiem ekspertu atzinumiem redzamas dažādas augstskolu piebildes. Dažas no tām vēsta, ka apšaubīto programmu slēgs, citās studentus neuzņemot jau pašlaik, bet daļu integrēšot labāk novērtētajās. Savukārt dažas augstskolas sliktos ekspertu vērtējumus savās piebildēs uztver diezgan bezrūpīgi un raksta, ka «daudzi vērtēšanas kritēriji programmā novērtēti pozitīvi», vainojams esot tikai mazais studentu skaits.
Līdzīgas piebildes, kas šķietami attaisno sliktos ekspertu vērtējumus, līdz virzienu akreditācijas sākumam, visticamāk, vairosies, liecina projekta vadītājas B. Rivžas teiktais. «Augstskolām būs tiesības likt blakus savus skaidrojumus, ja tās būs veikušas uzlabojumus. Eksperti izgāja cauri lielai datubāzei, veica inventarizāciju. Tas bija vajadzīgs, lai sagatavotos nākotnei,» viņa saka. Vaicāta, vai miljonu vērtais projekts un ekspertu atzinumi, kuru nozīmi varēs samazināt šādi augstskolu skaidrojumi, tādā gadījumā uzskatāmi par treniņu nākotnē gaidāmai virzienu izvērtēšanai, B. Rivža atbild apstiprinoši. Tāpat viņa piebilst, ka negatīvi novērtētās studiju programmas, kas būs veikušas būtiskus uzlabojumus, drīkstēšot par saviem līdzekļiem iziet atkārtotu izvērtēšanu. Savukārt aptuveni 190 programmām, kas dokumentus izvērtēšanai šajā projektā nemaz neiesniedza, tas būs jādara obligāti. Tiesa, ekspertu sastāvu tām noteiks AIP.
Pret projektā laikā iegūto ekspertu atzinumu izmantošanu kategoriskāks ir R. Ķīlis. «Būtiski, kas būs tā autoritāšu kopa, kas pieņems lēmumu par akreditāciju. Mums nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret ekspertu atzinumiem. Katrā ziņā rezultāti parāda, ka esošā akreditācijas sistēma nav spējusi nodrošināt kvalitāti,» viņš saka. Skaidrojumu un papildinājumu iesniegšana no augstskolas puses būtu loģiska, taču noteicošā balss tomēr piederēs komisijai. Kas varētu būt tā institūcija vai cilvēku kopa, kas veiks studiju virzienu akreditāciju, R. Ķīlis sola atklāt tuvākajās nedēļās. Viņš piebilst, ka pret AIP un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) darbībām viņam esot zināmi iebildumi. AIKNC valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme kritiku noraida, sakot, ka centrs darbojas pēc Eiropas Savienības vadlīnijām un no ārpuses neesot iespējams novērst iekšējās augstskolu problēmas.