Joprojām rūgtums
Dž. V. Buša valdīšana ir zīmīga ar cīņas pieteikšanu terorismam, kas ievilka ASV divos karos. Kaut arī asākos pārmetumus saņēmis par 2003. gada iebrukumu Irākā, bijušais Baltā nama saimnieks savu lēmumu nenožēlo. Viņš uzskata, ka Irākas iedzīvotājiem klājas daudz labāk bez Sadama Huseina, kurš esot bijis «slepkavniecisks diktators». Irākas karš bijis ieguvums arī amerikāņiem, kuri var justies komfortablāk bez S. Huseina, «kurš neizstrādā bioloģiskos un ķīmiskos ieročus».
Kā zināms, pēc S. Huseina gāšanas Irākā netika atrasti masu iznīcināšanas ieroči, lai gan Dž. V. Buša administrācija ANO Drošības padomei bija ziņojusi par neapgāžamiem pierādījumiem.
Dž. V. Bušs raksta, ka viņu sarūgtinājusi ieroču neesamība.
«Kad mēs neatradām ieročus, neviens nebija tik šokēts un dusmīgs kā es. Man bija pretīga sajūta ik reizi, kad par to iedomājos. Ir joprojām,» vaļsirdīgs ir bijušais ASV prezidents.
Mērās ar suņiem
«Pie velna, jā!» bijusi Dž. V. Buša reakcija, kad Centrālās izlūkošanas pārvalde viņam prasījusi atļauju terorismā apsūdzēto pratināšanā lietot simulēto slīcināšanu. Viņš apgalvo, ka šajā brīdī «izdarījis izvēli starp drošību un vērtībām». «Ja es nebūtu atļāvis simulētās slīcināšanas izmantošanu pret Al Qaeda līderiem, man nāktos pieņemt lielāku risku, ka valstij var uzbrukt. Tas bija risks, ko es nevēlējos uzņemties,» raksta Dž. V. Bušs. Viņš taisnojas, ka nežēlīgā spīdzināšanas metode ļāvusi uzzināt par teroristu plāniem.
Grāmatā Dž. V. Bušs iekļāvis arī amizantas ainas. Viņš atceras, ka reiz uz ASV atbraukušajam tā laika Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam parādījis savas ģimenes mīluli skotu terjeru šķirnes suni Bārniju. Vēlāk, viesojoties Krievijā, V. Putina ārpilsētas rezidencē Dž. V. Bušu sagaidījis liels, melns labradors. «Lielāks, stiprāks, ātrāks nekā Bārnijs,» lepni sacījis Krievijas līderis. Kad ASV prezidents pēc kāda laika to pastāstījis Kanādas premjerministram Stīvenam Hārperam, pēdējais atbildējis: «Tev paveicās, ka viņš parādīja tikai savu suni.»