Ministrs norādīja, ka pirmais virziens ir darbs pie latviskās identitātes un saiknes uzturēšanas ar Latviju, piemēram, atbalsts skoliņām un dažāda veida organizācijām. Viņš arī pastāstīja, ka nepieciešams uzlabot konsulāros pakalpojumus tajās valstīs, kur diaspora ir ļoti liela, tāpēc jau no 2014. gada būtu jānosūta vismaz viens papildu diplomāts, piemēram, uz Lielbritāniju, Vāciju un ASV, kā arī jāatrisina infrastruktūras jautājumi, piemēram, plašāku telpu nodrošināšana. Otrais virziens ir diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības nostiprināšana. E. Rinkēvičs atzīmēja, ka radikāli ir jāmaina tas, kā tiek organizēti vēlēšanu iecirkņi un darbība citās valstīs. Nākamais virziens ir sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē. Kā piemēru ministrs minēja jau šobrīd esošo sadarbību ar Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātu, ko ir nodibinājuši vairāki jauni latviešu uzņēmēji, kas dzīvo Lielbritānijā. Savukārt ceturtais virziens ir veicināt diasporas pārstāvju atgriešanos Latvijā, nodrošinot attiecīgas informācijas pieejamību par atgriešanās iespējām, kā arī atgriešanās formalitāšu kārtošanu Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Ministrs arī atzīmēja, ka svarīgi ir šogad atrisināt dubultpilsonības jautājumu, norādot, ka tas varētu būt papildu instruments, lai veicinātu valstspiederīgo saikni ar Latvijas valsti. Tāpat būtiski ir skatīt diasporas jautājumus Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Ministrs arī uzsvēra, ka svarīgi ir mainīt attieksmi pret latviešu diasporu. Viņš norādīja, ka šos cilvēkus nevajag uztvert kā problēmu vai neglābjamu zaudējumu, bet vajadzētu skatīties uz šo kopienu kā iespēju.
E. Rinkēvičs norādīja, ka, lai šo plānu īstenotu, 2013.-2015. gadam ideālā variantā būtu nepieciešams nedaudz zem miljona latu, savukārt nākamajam gadam ĀM sadarbībai ar diasporu vēlētos papildus 300 000-400 000 latu. Šāgada budžetā ĀM diasporas pasākumu īstenošanai piešķirti 35 000 latu.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers Dienai norādīja, ka ĀM izstrādātie priekšlikumi ir vērtīgi, un atzīmēja, ka liela loma ir tam, kā Latvijas vēstniecības sadarbojas ar latviešu kopienām. A. Austers arī pastāstīja, ka apvienība ar lielām cerībām skatās uz Latvijas prezidentūru ES un ir gatava iesaistīties, lai diasporas jautājumi tiktu skatīti ES līmenī.
Ārlietu ministrs norādīja, ka ĀM informatīvais ziņojums tiks skatīts 5. marta Ministru kabineta sēdē, un pauda cerību, ka priekšlikumi tiks atbalstīti.