Izsvērts lēmums

Var dažādi paskatīties uz to, vai patlaban Latvijas kontingenta uzturēšanai Afganistānā vienā gadā izlietotie 14 miljoni latu ir daudz vai tomēr ne pārāk. Visticamāk, jau ne pārāk, jo par to pretī saņemam stiprinātas mūsu nacionālās drošības garantijas. Nenosūtot papildu divdesmit karavīru, šajā misijā netiek atņemta iespēja izlietot apmēram 1,6 miljonus latu armijas jau tā ļoti apcirptajām vajadzībām tepat Latvijā. Sevišķi būtiski tāpēc, ka galvenā bruņoto spēku atbildība tomēr ir saistīta ar Latvijas aizsardzības spēju palielināšanu. No Afganistānas atgriezies visai prāvs skaits karavīru, seržantu, virsnieku, arī zemessardzei piederīgo militārpersonu, kas, atrazdamies šajā miera uzturēšanas uzdevumā, vienlaikus guvuši unikālu kara pieredzi. Tieši šo jauniegūto prasmju un zināšanu sekmīga izmantošana būtu uzskatāma par vienu no galvenajiem armijas uzdevumiem. Cerības, ka tieši tā tas arī būs, nostiprinājis nākamais armijas komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš par prioritāru nosaucis sauszemes spēku attīstību. Jau sen gaidīts lēmums, kaut vai tikai tāpēc vien, ka līdz šim tieši sauszemes spēki pamatā piedalījušies galvenajās starptautiskajās misijās. Lielāku uzmanību un arī trūkstošo līdzekļu piesaisti acīmredzot pelnījusi kājnieku brigāde - miera uzturēšanas misijās bagātāko pieredzi ieguvusī bruņoto spēku daļa. Zināms, ka tieši tur plānots izlietot ASV nesen piedāvāto finansiālo palīdzību, kuru līdz ar Latviju saņems vēl sešas citas valstis. Tas nozīmē reālas iespējas uzlabot Afganistānā jau esošo latviešu karavīru apgādi. Būtiska lieta, kas palielinās šo karavīru un virsnieku kaujas spējas un drošību.