Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām 2009.gadā bija cenu kritumam (piemēram, kartupeļiem par 39,5%) un bezalkoholiskiem dzērieniem, ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugumam alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, transportam un medicīnai. A.Žīgure skaidro, ka cenas būtu kritušās vēl straujāk, ja netiktu paaugstināti nodokļi.
Šā gada deflācijas līmeni ir grūti prognozēt, tomēr ekonomikas eksperti nosauc 3-4% līmeni, šim pieļāvumam pievienojas arī A.Žīgure. Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka līdz gada vidum cenu līmenis varētu samazināties pat par 7-8%, rēķinot no 2009.gada marta sasniegtā augstākā līmeņa. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka gada sākumā mēneša deflācija varētu nedaudz pierimt sakarā ar nodokļu izmaiņām un arī sezonālo cenu pieaugumu pārtikai, bet gada izpārdošanas janvārī februārī, kā arī dabasgāzes un apkures tarifu turpmāka samazināšana padziļinās cenu kritumu gada pirmajā pusē. Gada beigās arvien lielāku ietekmi uz cenu līmeni Latvijā radīs importa cenas, tādējādi 2011.gadā atkal varam atgriezties pie mērenas inflācijas, vērtē Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova.