Andrea Ninfo kopā ar kolēģiem no Padujas universitātes pirmo reizi sastādījis detalizētu Altinumas karti, kombinējot no lidmašīnas veiktos fotouzņēmumus. To vidū ir gan parasti attēli, kuros redzams tagadējais vietas reljefs, gan ar infrasarkano staru kameru uzņemtie, kas paver skatienam ielu plānu, mūru drupas, dzīvojamo māju pamatus, teātra un citu ēku paliekas. Tur saskatāma arī sarežģīta upju un pilsētas kanālu sistēma, pa kuru preces vestas arī dziļāk iekšzemē, raksta žurnāls Science.
No plāna var noprast, ka pilsētu ieskāvuši mūri un tajā varēja iekļūt pa diviem vārtiem. Lagūnas malā bijusi izveidota osta, pilsētnieki galvenokārt nodarbojušies ar tirdzniecību, tādēļ Altinuma bijusi viena no bagātākajām pilsētām Romas impērijā.
Tomēr ne nauda, ne nocietinājumi nav paglābuši pilsētu no bojāejas. Kad 452.gadā Ziemeļitālijā iebruka nežēlīgā huņņu valdnieka Atilas karaspēks, altinumieši pameta savu pilsētu un nekad tur vairs neatgriezās. Huņņi pilsētu daļēji nodedzināja, bet atlikušais ar laiku sabruka un nogrima purvainajā apvidū, atstājot tikai teikas un leģendas par zudušo pilsētu.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka pilsēta bijusi mazliet lielāka par vulkāna izvirduma apraktajiem Pompejiem. Altinuma ir vienīgā senā pilsēta Itālijas ziemeļos un viena no retajām Eiropā, virs kuras viduslaikos vai mūsdienās nav uzbūvētas jaunas ēkas. Tās vietā patlaban plešas kukurūzas plantācija.