Kultūras ministrija (KM) gan uzsver, ka mērķis nav slēgt teātrus, tomēr, ja alternatīvi finansējuma piesaistes veidi netiks atrasti, vairākiem Latvijas teātriem draud nāve uz ledus gabala. Plānotā dotācija valsts teātriem kopumā nākamgad nepārsniegs 2,1 miljonu latu, bet summa, iespējams, vēl tiks samazināta.
Izkāps reģionālie
Ar plānoto 2,1 miljonu latu nepietiks pat krietni samazinātajām dotācijām teātriem - summa atbilst Latvijas Nacionālā teātra un Dailes teātra vai četru mazo valsts teātru dotācijai šogad pēc divreizējās samazināšanas (kopējā bija atvēlēti 7,8 miljoni latu). Pirmie, no kuriem KM vēlas atbrīvoties, ir Liepājas un Daugavpils teātri. Liepājas teātris, juridiski pašvaldības, līdz šim saņēma arī valsts dotāciju, bet šogad tiks «iemainīts» pret simfonisko orķestri. Kā uzsver KM, no nākamā gada finansiāli par teātri atbildēs tikai pilsētas dome. Liepājas pārstāvji gan piebilst - vienošanās, ka valsts teātrim vairs nedos ne lata, nav panākta, tomēr pēc publikācijām presē viņi saprotot, ka KM finansiālā situācija ir smaga, un nastu gatavi uzņemties.
Uz līdzīgu scenāriju KM cerēja arī Daugavpils teātris, tomēr pilsētas dome šobrīd saka - teātri pārņemt nespēj, kaut gatava tā finansēšanā iesaistīties lielākā mērā. «Mērķis nav slēgt teātri, bet gan meklēt racionālāko veidu, kā laikā, kad tiek dramatiski samazināts valsts budžeta finansējums visās nozarēs, teātris varētu turpināt darbu,» saka KM preses sekretāre Dace Vizule. Ja Daugavpils pašvaldība piekritīs pārņemt teātri, tādējādi atslogojot KM budžetu, piekāpties gatava arī ministrija: «Lai nodrošinātu valstisku atbalstu teātra mākslas pieejamības veicināšanai Latgales reģionā, kā arī latviskās kultūrvides saglabāšanai otrā lielākajā Latvijas pilsētā, KM lems par līdzfinansējuma piešķiršanu Daugavpils teātrim. Turklāt KM plāno pastiprinātu vērību turpmāk pievērst valsts dotēto teātru viesizrāžu skaita palielināšanai, liekot īpašu uzsvaru uz teātru viesizrādēm reģionos, arī Latgales reģionā.»
Daži - vienīgie
Citu Latvijas teātru nākotne ir neskaidrāka. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, atsaucoties uz KM paziņojumu, ka valsts finansēs tikai izcilākās teātra trupas, kurām ir arī veiksmīgs mārketings, starp trim mākslinieciski augstvērtīgākajiem Latvijas teātriem nosauca Latvijas Nacionālo, Jauno Rīgas un Valmieras Drāmas teātri. Uz jautājumu, vai tas ir arī KM viedoklis, D.Vizule atbild - nē. Tomēr, visticamāk, trešais «izkāpējs» jāmeklē starp atlikušajiem valsts finansētajiem teātriem - Rīgas M.Čehova Krievu, Latvijas Leļļu un Dailes teātri, kuru kvalitatīvie rādītāji, pēc KM veidotās gradācijas, atrodami saraksta otrajā trijniekā. I.Dālderis formulējis, ka nākamgad solidāri samazināt finansējumu nebūs iespējams, jo tas nolemtu bankrotam lielāko daļu teātru. Tāpēc, visticamāk, KM atteiksies no «balasta», lai glābtu pārējos. Ja par vietu laivā būs jāsacenšas trim nosauktajiem, izvērtēt nebūs viegli.
Dailes teātra dotācijas apjoms šogad tikai par Ls 150 000 atpaliek no miljonu pārsniegušās dotācijas Nacionāljam teātrim, pērn tas izrādīja 397 izrādes (Nacionālais - 438), skatītāju skaits sasniedza 148 900 (NT - 161 600). Salīdzinājumam: Rīgas Krievu teātra dotācija ir Ls 574 452, izrāžu skaits 175, skatītāji - 70 900, bet Leļļu teātrim attiecīgi Ls 338 472, 597 izrādes un 70 900 skatītāju.
Divus no šiem teātriem zināmā mērā pasargā «vienīgā» statuss. Leļļu teātris valstij ir vienīgais, turklāt - ar latviešu un krievu aktieru trupām. Rīgas Krievu teātri aizstāv krievvalodīgā sabiedrības daļa, kā arī vecākā ārpus Krievijas strādājošā stacionārā krievu teātra statuss. D.Vizule gan kategoriski noliedz, ka apsvērts valsts dotāciju nepiešķirt Dailes teātrim: «Kādas muļķības. Dailei? Kas tās par baumām?» Bet teātra direktors Aivars Līnis tomēr ir piesardzīgs: «Būsim pragmatiski - saprotu ministriju. Varbūt ir vajadzīgs cits finansēšanas modelis, piemēram, partnerība ar Rīgas pilsētu. Bet tā vietā, lai baumu līmenī shēmotu, vajag izrunāties, saprast, kas darāms. Valstij ir jādotē teātri, kas pilda valsts kultūrpolitiskās funkcijas. Lai būtu iespēja radīt mākslas produktus. Dotācija nepieciešama arī, lai teātri varētu atļauties nelikt biļešu cenas Ls 40. Bet par shēmām, kā to panākt, vienmēr var runāt.»
Līdzīgu domu pauž arī Valmieras Drāmas Teātra direktore Evita Sniedze un uzsver, ka pašvaldības teātris nav sliktāks par valsts. Tomēr viņa saka, Rīgas pašvaldība var atļauties pārņemt teātri, kamēr citas ne.
Kā apgalvo aptaujātie teātru direktori un kritiķi, galvenā problēma šobrīd ir neefektīva komunikācija. «Problēma ir tā, ka ar Intu Dālderi nav iespējams sarunāties. Svarīgi būtu skaidri saprast, kas un kāpēc tiek darīts,» atzīst teātra kritiķis Normunds Naumanis. Savukārt D.Vizule saka - nozares reformu mērķis ir ne tikai sakārtot, bet arī padarīt caurskatāmu teātru finansēšanas sistēmu. Termiņš, kādā reformas jāīsteno, nav noteikts, tas esot atkarīgs no sarunām ar pašvaldībām.