«Lai pasargātu klientu veselību un pēc iespējas samazinātu iespējamo inficēšanas risku skaistumkopšanas pakalpojumu laikā ne tikai ar C un B hepatītu, bet arī ar citām infekcijām, kas var tikt pārnestas ar asinīm, pakalpojumu veicējiem jāievēro Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām un kosmētiskajiem kabinetiem,» skaidro Veselības inspekcijas (VI) Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Galvenā vērība jāpievērš darba piederumiem. «Ja tie tiek lietoti atkārtoti, nepieciešams gan tīrīt, gan mazgāt, gan dezinficēt. Ja runa ir par instrumentiem, kas var radīt ādas bojājumu, - manikīra un pedikīra instrumentiem -, tos nepieciešams sterilizēt,» noteikumu būtību izstāsta S. Muceniece.
Taču viena lieta ir noteikumi, pavisam cita - to ievērošana. Rodas jauni saloni, citi atkal tiek slēgti - pēc pēdējiem datiem, VI kontrolē ir apmēram divarpus tūkstošu uzņēmumu. Reizi trijos gados VI darbinieki apmeklē šos objektus un veic kontroli. Taču, ja ir saņemta sūdzība no klienta, kuram licies, ka instrumenti netiek dezinficēti vai sterilizēti, inspektori reaģē nekavējoties. Pērn bija astoņas sūdzības par higiēnas prasību neatbilstību.
Lielākās bažas VI rada manikīra un pedikīra meistari, kas strādā mājās. «Klients, izvēloties lētāku piedāvājumu, riskē. Ir atšķirība, vai pakalpojuma sniedzējam ir pāris mēnešu kursu apmācība vai medicīniskā izglītība, kas devusi izpratni par higiēnu un slimības pārnešanas mehānismiem,» bažas pauž S. Muceniece. VI pārstāve ir gandarīta, ka sagatavoti tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanas noteikumi. Tie gan vēl jāsaskaņo visām ES dalībvalstīm.