Jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad Saeimas neatkarīgie deputāti, kas apvienojušies biedrībā Brīvie demokrāti, paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī Valsts kontroles (VK) padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa jau šobrīd iziet otro VK padomes locekļa amata termiņu. Līdz ar to, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja.
Juridiskajam birojam gan divas dienas bija pārāk īss termiņš atzinuma sagatavošanai, un neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins Dienai apstiprināja, ka tiekot gatavots aicinājums balsojumu par VK vadītāju pārcelt par nedēļu. Iespējams, šādu ierosmi varētu atbalstīt arī Vienotība, kuras frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis iepriekš, atsaucoties uz juridiskajām neskaidrībām, bija ļoti skeptiski noskaņots pret atbalstu E. Krūmiņas kandidatūrai - viņš bažījās, vai E. Krūmiņas ievēlēšana pēc tam nevarētu tikt apstrīdēta Satversmes tiesā. No Dz. Zaķa teiktā gan bija noprotams, ka arī Vienotības virzītā kandidāte Iveta Rutkovska varētu atsaukt savu kandidatūru. «Ja vienīgais atbalsts būs no Vienotības, skaidrs, ka ar 20 balsīm nepietiek, lai ievēlētu,» viņš atzina.
Tikmēr gan Saeimas opozīcija, gan pārējās koalīcijas partijas pēkšņās bažas par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt sauc par politiski, nevis juridiski motivētām. Piemēram, Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kurš bija viens no E. Krūmiņas izvirzītājiem, bija ļoti kareivīgi noskaņots, pat pieļaujot, ka gadījumā, ja juristu atzinumi būs viņai nelabvēlīgi, varētu tikt mainīts likums. Par iespēju balsojumu atlikt viņš izteicās noraidoši.
Arī Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka partijas viedoklis nav mainījies - atbalstīta tiks E. Krūmiņa. Jautāts par iespējamo balsojuma pārcelšanu, viņš uzsvēra, ka «mēs esam gatavi lēmumu pieņemt jau rīt».
Atbalstu E. Krūmiņai solīja arī Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Viņš atgādināja, ka SC jau iepriekš esot stingri apņēmies atbalstīt pašas I. Sudrabas favorīti, jo uzticas I. Sudrabas vērtējumam. SC ieskatā nekādu bažu par juridiskām nebūšanām nevarot būt, jo VK padomes loceklis neesot tas pats, kas valsts kontrolieris. Ja šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā parādīsies lūgums balsojumu par jauno valsts kontrolieri atlikt, SC balsošot pret šo ierosinājumu. «Negribam stimulēt Vienotības kuluāru spēlītes,» teica V. Agešins.
Vienīgā partija, kas savas kārtis ne par ko neatklāja, ir opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis kritizēja valdošās koalīcijas partijas par to, ka «izvirzītie cilvēki tiek nesti cauri», jo juridiskās bažas, ja tās nebūtu politiski motivētas, būtu varēts novērst jau sen. Tomēr, kuru kandidāti atbalstīs, neatklāja - lēmums par to ZZS frakcijā tikšot pieņemts tikai ceturtdienas rītā. Arī par to, vai ZZS piekristu balsojumu atlikt, A. Brigmanis nedeva skaidru atbildi.