Prognozes liecina, ka, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei, daļa no problēmām mazināsies, piemēram, 2017. gadā bezdarba apjoms varētu sarukt līdz 8%. Tajā pašā laikā vairākas problēmas kļūst nopietnākas, prezentējot pētījumus, norādīja EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Būtiskākās problēmas ir migrācija un sabiedrības novecošanās. EM paredz, ka 2030. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs par 7,3% jeb 150 000 mazāks nekā 2012. gadā. Savukārt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits varētu sarukt par 11%.
Tāpat problēma ir darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība. «Patlaban liels skaits augstskolu absolventu, kas beiguši sociālo zinātņu programmas, strādā mazāk kvalificētos darbos, nekā viņiem atļauj iegūtā izglītība. Saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, nākotnē sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu piedāvājums būs ap 130 000, kas ir par aptuveni 7000 vairāk, nekā pieprasa darba tirgus. 2020. gadā pārpalikums varētu būt divreiz lielāks,» uzskata O. Barānovs. Turpretī inženierzinātņu jomā, ja nekas nemainīsies, varētu veidoties darbaspēka deficīts - 2020. gadā varētu pietrūkt aptuveni 20 000 inženierzinātnes jomas speciālistu.
Pētījumā Nākotnē stratēģiski pieprasītākās prasmes Latvijā secināts, ka Latvijas darba tirgū ir liels nodarbināto īpatsvars ar vispārējo izglītību. Tas mazina darbaspēka produktivitāti un konkurētspēju, kā arī kavē tautsaimniecības attīstību.
Citā pētījumā Iedzīvotāju novecošanas ietekme uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā noskaidrots, ka patlaban prasmju piedāvājums Latvijā pēc izglītības ir sadalīts vienmērīgi - aptuveni 30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir augstākā izglītība, 35% - arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība, bet 24% - vispārējā vidējā izglītība. Pētījuma autori prognozē, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju ar augstāko izglītību kļūs vairāk, ar vispārējo vidējo un pamatizglītību - mazāk, kā arī pieaugs mūžizglītībā iesaistīto skaits.
Savukārt pētījumā Darbaspēka profesionālā mobilitāte secināts, ka laikā no 2002. līdz 2010. gadam trīs vismobilākās profesijas Latvijā bija veikala pārdevēji un preču demonstrētāji, celtnieki, finanšu un tirdzniecības speciālisti. Šajā periodā profesionālai mobilitātei gada laikā vidēji bija pakļauti 5,8% nodarbināto jeb 59 577 cilvēki.Nozare.lv