Jāpaskatās vēsturiski - pirms 22 gadiem situācija bija cita. Esošais Valsts kancelejas priekšlikums ir kompromiss, pavērtējot to, kāda šī situācija ir mums apkārt Eiropā. Tajā laikā bija iespējams vērtēt tikai kādas vecās tradīcijas. Mans personiskais uzskats šajā piedāvājumā ir izteikts tajā vienā sīkajā rindiņā, ka uz mani tas neattiecas. Tas ir likumdevēja, Saeimas jautājums, kā viņi lems, tā būs.
Es uzskatu, ka daudzas šīs privilēģijas ir liekas. Tas attiecas uz visām lietām - vai uz vilcieniem vai elektrību -, uzskatu, ka mēs nevaram uzņemties saistības citiem. Tā ir tā problēma ar tiem lielajiem budžeta deficītiem, ka cilvēki, kas ir pie varas, liek uz citiem. Un jūtas labi. Es šo amatu vērtēju kā darba amatu, nevis kaut kādu goda amatu, kad tu esi kaut kur augstāk un staigā drusku virs ūdens.
Kad jūs pie mums ierodaties, te visu pārbauda drošības dienesti. Vai šādas darbības ir vajadzīgas?
Ja tas tiešām tā ir, tad jūsu mājā tā vairāk nebūs. Jo es uzskatu, ka tas ir pilnīgi lieki un tā ir ākstīšanās. Protams, ir situācijas, ko es varbūt nevaru novērtēt. Jo pasaulē diemžēl ir cilvēki, kas sevi grib parādīt, izdarot kaut ko ārpus saprāta. Es vismaz ceru, ka pie jums neviens ar suņiem nenāca un neko nemeklēja. Ja cilvēks atnāk, paskatās - tāds acīmredzot viņam ir tas uzstādījums.
Jūs esat paudis atbalstu valsts zemes fonda izveidošanai, kas varētu uzpirkt zemi.
Es uzskatu, ka tas ir pat novēlots, skatoties uz to situāciju, kad vismaz 300 tūkstoši hektāru netiek apstrādāti. Bet labāk vēlu nekā nekad. Raugoties uz ANO aicinājumu divkāršot pārtikas ražošanu - kāpēc mums nebūt dalībniekiem šajā procesā? Sevišķi tāpēc, ka mums ir jāatrisina nodarbinātības jautājums. Es gribu aicināt būt Latvijas patriotiem, ja šāds fonds ir izveidots. Ja tu to zemi nevari apstrādāt, piedāvā to valstij. Latvijas Valsts mežu fonda apsaimniekošana ir ļoti labs modelis, kā tas tiek darīts.
Mans uzskats, ka no šī modeļa arī jāiziet. Un visur pasaulē to tā arī dara, mēs nez kāpēc nedarām. Ja mēs valsts lielāko bagātību, kas ir zeme, neformējam tādā veidā, ka to būtu visefektīvāk iespējams izmantot, kurš tad mūsu vietā to darīs? Tur ir arī daudz praktisku jautājumu. Zemnieki, kuri grib izvērsties, ir sapirkuši zemi ļoti izmētāti. Izveidojot šo fondu, radīsies reāls mehānisms, kā apvienot zemes īpašumus to efektīvai izmantošanai, lai zemei ir atdeve. Šogad Latvijā ir fenomenāls graudu ražas gads. Bet vai desmit tonnu graudu ieguve no hektāra un vienkārša appļaušana ir tas pats, lai saņemtu vienādus ES līdzmaksājumus? Tas arī ir viens jautājums.
Ir izveidota darba grupa, kas strādā pie reemigrācijas plāna. Kas būtu jūsu priekšlikums, ko ierakstīt šajā plānā, lai atgrieztu tos tautiešus, kas dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un citās valstīs?
Ir skaidrs, ka divas trešdaļas no iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistītas ar emigrāciju un tikai trešdaļa ar dzimstību. Tomēr daudz kur pasaulē dzimstības situācija ir visai līdzīga kā Latvijā. Mēs Latvijā nemaz neesam sliktākā situācijā kā citur. Ja kāds domā, ka kāds iedos drusku naudas vairāk, tad situācija dzimstības jomā izmainīsies - neizmainīsies! To sevišķi labi var redzēt no Singapūras piemēra. Jo viņi no ļoti nabadzīgas valsts kļuva par vienu no pārtikušākajām valstīm pasaulē. Un situācija ir tāda, ka, jo vairāk pieaug pārticība, jo straujāk pasliktinās dzimstība.
Eiropas Savienības politika - mobilitāte - tieši dot to, lai samazinātos dzimstība. Jo tā veicina to, lai enerģiskākie cilvēki pastāvīgi meklētu sev jaunas dzīvesvietas karjeras attīstībai. Singapūrā, kur tas ir daudz pētīts, uzskata, ka vislabākais ieguldījums demogrāfijas problēmas risināšanā ir ieguldījums pirmsskolā un augstākajā izglītībā. Sevišķi augstākajā izglītībā! Jo, ja cilvēks ir paņēmis kredītu, lai iegūtu augstāko izglītību, viņš jau ir parādu jūgā un negrib domāt par bērniem.
Ārkārtīgi svarīgs ir ieguldījums bērnudārzos un atbalsts sievietei tajos pirmajos bērna dzīves gados, līdz var būt runa par kādu bērna iestādi, lai viņa būtu nodrošināta, lai viņai būtu pietiekama izglītība.
Jūs pieminējāt, ka students, kurš paņēmis kredītu, beidzot augstskolu, jau ir parādā, savukārt izglītības ministra filozofija ir tāda, ka cilvēks, kurš ņem kredītu, ir motivētāks izvēlēties to, ko viņš patiešām grib mācīties.
Es domāju, ka viņš tomēr ir sapratis, ka tas, ko valsts uzskata par vajadzīgu, tam tomēr ir jābūt bezmaksas augstākajai izglītībai. Viss pārējais, ko valsts neuzskata par prioritāti, ir cilvēka izvēle, par to viņš maksā.
Tomēr atvirzījāmies no jautājuma - ko darīt ar reemigrāciju?
Mēs esam pirmajā vietā IKP pieaugumā Eiropā un arī pirmajā vietā bezdarba ziņā. Tuvojoties pirmskrīzes līmenim, bezdarbs nekrītas. Tomēr Nacionālā attīstības plāna virsidejai būtu jābūt ģenerēt pēc iespējas lielākus ienākumus. Jo mums ir neglābjami jāceļ algas, vai tas patīk kādam vai nepatīk.
Cilvēki, kas ir prom, ir ļoti racionāli, viņi teic - maksājiet vismaz 800 latu, mēs atgriezīsimies, pie 400-500 latiem mēs neatgriežamies. Bet, skatoties statistiku, - līdz 800 latiem strādniekiem mums vēl daudzi jo daudzi gadi uz priekšu jāgaida.
Paņemot Nacionālo attīstības plānu, mēģināju tīri aritmētiski izrēķināt, kad mēs ar mūsu attīstības tempu sasniegsim Eiropas vidējo līmeni. Man tas skaitlis iznāca tāds, ka to faktiski ir kauns saukt, - četrdesmit septiņi gadi.
Nesen Amerikā tikos ar tiem cilvēkiem, kam kabatā varbūt ir vairāk naudas nekā mums visai valstij kopā. Viņi ir ļoti labi informēti par Latviju un vērtē mūs ļoti pozitīvi. Bet viņu ieteikums ir tāds - jums ir jāatrod savs ceļš, kā Eiropas Savienības ietvaros paātrināt savu attīstību. Tāds ir viņu vēstījums. Es arī uzskatu, ka mums cita ceļa nav un mums ir jāatrod šis ceļš. Un tas ir saistīts ar daudzu stereotipu maiņu. Arī izglītības sistēmas valodas jautājumos.
Vai jūs pielaistu arī krievu valodas ielaišanu augstākajā izglītībā?
Es atbalstītu jebkuru valodu, kas nodrošinātu labu attīstību. Labs piemērs Valgā. Viņi profesionālās izglītības jomā ir izvēlējušies igauņu un angļu valodu, kur mācās arī latviešu bērni angļu grupā. Protams, tur uzreiz parādās jautājums, kur viņi strādās, kad beigs šo lielisko skolu. Valoda nevar būt šķērslis. Es uzskatu, ka mūsu situācijā, kas saistīta ar tranzītu. Latviešu, angļu, vācu, krievu valodai būtu jābūt obligātām šajos priekšmetos. Ar obligātu zināšanu pārbaudi.
Kur latvietim ar labu izglītību ir problēma? Kaut vai atnākot uz darbu Latvijas dzelzceļā - viņam nav iespējas dabūt labāko darbu, ja viņam nav krievu valodas zināšanas. Mēs jau varam tēlot, ka valoda tur nav vainīga. Un tur ir tā atbilde, ka mēs nevaram tā formāli pieiet, ka viss ir tikai latviski, un cerēt, ka mēs ieņemsim savu vietu pasaulē. Amerika tagad ir izsludinājusi 20 miljonu jaunu un izglītotu cilvēku piesaistīšanas programmu savai valstij, Vācija domā piesaistīt 6 miljonus, Krievija domā tajā pašā virzienā. Ja mēs nebūsim elastīgi, mēs izplēnēsim kā nebijuši.
Vai jūs uzskatāt - ir pareizi, ka mājturības stundās zēniem jāmāca būrīšu labošana un ēvelēšana, bet meitenēm ēst gatavošana un šūšana?
Skatoties, kāda tagad tehnika ir pieejama, ja šī mācību vieta ir moderni iekārtota, tad noteikti nebūtu jēgas viņus dalīt.
Jūs saprotat, ka jautājums nebija gluži par tehniku.
Es saprotu. Putnu būrīti lai naglo zēni. Par to, protams, šaubu nav.
Kāpēc?
Ja meitenes grib, viņas noteikti šo iespēju atradīs. Lai gan es domāju, ka mums te ir jāiet vai soli atpakaļ vai soli tālāk.
Jūs tomēr tā piņķerīgi atbildat...
Nē, nu tas. Man uzskats ir, ka jebkurš praktiskais papildinājums vispārējā izglītībā ir vajadzīgs un nepieciešams. Kur ir Vācijas pamats? Tieši iekš tā, ka viņi jebkurā izglītības līmenī cenšas iegūt to praktisko, uzskatot, ka vismaz pusei laika jābūt saistītai ar praktisko arī vispārējā izglītībā.
Bet jautājums bija par meitenēm un zēniem.
Es saprotu. Bet dalīt šajā laikā, es domāju, vairs nav pamata.