Galvenais, ko uzsver jomas pārzinātāji, - visu Latvijā strādājošo banku, vai tās būtu pašmāju bankas, vai ārvalstu banku filiāles, klientus aizsargā valstu garantiju sistēmas. Līdz ar to, ja kopējā noguldījumu summa ir mazāka par visā Eiropas Savienībā (ES) garantētajiem 100 tūkstošiem eiro, var gulēt mierīgi - pat ja kas nelāgs notiks ar banku, nauda būs drošībā. Savukārt tie, kuru noguldījumi pārsniedz 100 000 eiro, savu naudu var sadalīt vairāku banku kontos.
Jāskatās uz akcionāriem
Gandrīz visi Dienas aptaujātie finanšu un ekonomikas eksperti kā vienu no prioritārajiem kritērijiem, izvēloties kādas konkrētas bankas pakalpojumus, min tieši drošību. Kā to izvērtēt - katra paša ziņā. «Jo augstāks bankas reitings, jo banka ir drošāka,» saka korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Kredītreitingu kā būtisku min arī ekonomists Ojārs Kehris un piebilst - ja nav pieejami dati par konkrētās bankas kredītreitingu, jāpēta banku pārskati, kas tiek publiskoti. Ekonomists Uldis Osis Dienai atzīst, ka, viņaprāt, jo lielāka banka, jo drošāka, taču simtprocentīgu garantiju neesot nevienā gadījumā. «Latvijas situācijā drošākās bankas ir lielākās ārvalstu bankas, teiksim, pirmais piecnieks,» saka U. Osis. Viņš skaidro, ka ārvalstu banku meitasbanku atbildīgās amatpersonas regulāri tiek apmācītas mātesbankās - faktiski viss augstākā un vidējā līmeņa personāls, kas saskaras ar lēmumiem par naudas piešķiršanu vai klientu apkalpošanu. Līdz ar to, ja cilvēks dzīvo mazpilsētā, kur ir iespēja izvēlēties kādu no šīm piecām, sešām vai septiņām lielākajām bankām, galva īpaši nav jālauza.
Vēl viens būtisks aspekts ir akcionāri. «Pašreizējā situācijā izvairītos no bankām, kuru akcionāri ir privātpersonas,» saka Saeimas deputāte Elīna Siliņa, kura pavisam nesen skarbi kritizēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par izvēli neglābt Krājbanku. Arī V. Jarošenko norāda, ka, zinot, kam pieder banka, ir iespējams prognozēt tās darbības stratēģiju. O. Kehris aicina pievērst uzmanību jebkādām personāliju izmaiņām attiecīgās bankas vadībā vai padomē. «Ja banka nedod skaidrojumu, kāpēc kāds pamet amatu vai mainās akcionāru struktūra, ieteiktu tam pievērst uzmanību - ja ir skaidrojumi, viss ir kārtībā, ja tādu nav, sāktu apsvērt šīs bankas darbības drošību,» saka O.Kehris.
FKTK mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka banku, kurās lieli akcionāri būtu privātpersonas, nav daudz. A/s ABLV Bank kā personas, kurām ir būtiska līdzdalība bankā, minēti Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, katram īpašumā norādīts no 33% līdz 50% akciju. A/s Baltic International Bank 99,9% bankas akciju pieder brāļiem Valērijam un Vilorijam Belokoņiem, liecina informācija bankas mājaslapā. A/s Latvijas biznesa banka kā 100% akciju turētājs FKTK mājaslapā uzrādīts Krievijas pilsonis Andrejs Molčanovs. Īslandiešu pārvaldītajai Norvik bankai kā 10-20% akciju īpašnieki norādīti Jurijs Šapurovs un Andrejs Svirčenkovs. A/s Rietumu banka 33-55% akciju pieder Leonīdam Esterkinam, no 19 līdz 20% - Arkādijam Suharenko. A/s Trasta komercbanka lielākais akciju skaits ir Igoram Buimisteram - no 33 līdz 50%, Sergejs Tarasenko mantošanas procesā ieguvis 10-20% akciju, Ukrainas pilsonim Ivanam Fursinam ir 20-33% akciju. A/s Rigensis bank lielākais akcionārs ir Krievijas pilsonis Igors Ciplakovs ar vairāk nekā 50% akciju, liecina FKTK apkopotie dati.
Glabāt var jebkur ES
«Personai vai nelielam uzņēmumam, kam vienā bankā ir līdz garantētajiem 100 tūkstošiem eiro, vispār nebūtu jāsatraucas, kurā bankā savu naudiņu drošāk glabāt, bet jāizvēlas sev izdevīgākie procenti,» skaidro FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Noguldījumu garantiju summai līdz 100 tūkstošiem eiro kā būtisku un vērā ņemamu aspektu min arī Latvijas Komercbanku asociācijas komunikācijas vadītāja Baiba Melnace. Viņa atgādina - ja klients vēlas papildus nodrošināties, iespējams lietot kontus vairākās bankās, katrā no tiem iekļaujoties garantēto noguldījumu limitā.
Kā Diena noskaidroja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā, visās ES valstīs noteiktā garantēto noguldījumu summa ir 100 000 eiro, tādējādi naudu līdz šim limitam var glabāt ne vien Latvijas bankās, bet arī jebkurā citā ES valstī un justies droši, ka bankas kraha brīdī tik daudz tiks izmaksāts kompensācijās.