Kā Diena jau rakstīja, A. Bērziņš runāja lēni, monotoni, uzrunu lasot no lapas, vairāk liekot kopā vārdus nekā veidojot vienotus teikumus. Sākotnēji A. Bērziņa runa bijusi ļoti grūti saprotama, ar daudziem pārteikšanās gadījumiem, bet vēlāk, pierodot pie prezidenta akcenta, latvietis varētu saprast visu, ko viņš runā, noskatoties uzrunas videoierakstu, secina Latvijas valodu skolotāju asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa. Viņasprāt, prezidents runā angļu valodā, izmantojot galvenokārt latviešu valodas skaņas, un galvenā A. Bērziņa problēma esot fonoloģija. Tomēr Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne norādīja, ka prezidents visās divpusējās sarunās ar citu valstu vadītājiem ir brīvi runājis angļu valodā, bez tulka starpniecības, pilnībā pārvaldot sarunu tematu. «Angļu valodas izruna nav gluži tas pats, kas valodas pārvaldīšana. Pie izrunas uzlabošanas vienmēr var strādāt un ir jāstrādā,» norādīja L. Krapāne. Viņa piebilda, ka, stājoties amatā, A. Bērziņš par savu naudu ir sācis regulāru angļu valodas papildināšanas kursu. Prezidents arī esot labi apzinājies ANO runas nozīmi un atbildību, tāpēc gatavošanās tai notikusi vispusīgi.
Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane uzskata, ka valodu zināšanas ir vēlama lieta, bet tā noteikti nav svarīgākā prasība, amatpersonai stājoties amatā. Viņasprāt, būtiskāks ir amatpersonas inteliģentums, kompetence par sevis pārstāvēto nozari, prasme komunicēt ar sabiedrību un medijiem, kā arī spēja pieņemt lēmumus. «Valodu zināšanas, pirmkārt, ir pašas amatpersonas atbildība,» uzsvēra G. Veismane, tomēr viņa pieļāva, ka ministru prezidents, veidojot savu komandu, no saviem ministriem varētu pieprasīt arī nepieciešamās valodu zināšanas.
Jebkura valoda paver durvis, un cilvēks iegūst, ja viņš zina vēl kādu valodu bez valsts valodas, Dienai sacīja Latvijas institūta (LI) direktore Kārina Pētersone. Tomēr, viņasprāt, būtu svarīgāk ne vienmēr censties runāt kādā svešvalodā, bet gan saprast, kāda ir konkrētās valodas prasme. «Ja līmenis nav tas augstākais, tad vajadzētu labāk izmantot tulku, nevis censties lauzīties kādā svešvalodā,» norādīja K. Pētersone. Tāpat LI direktore sacīja, ka daudzas amatpersonas pašas cenšas savas valodas prasmes uzlabot, turklāt pirms ekonomiskās krīzes Saeimā šādam mērķim bijusi atvēlēta nauda, un arī pati K. Pētersone izmantojusi iespēju, lai uzlabotu savas franču valodas zināšanas. Tomēr Valsts kanceleja, kas ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, nekad nav organizējusi īpašas valodu apmācības, jo neatbild par politisko līmeni. «Protams, administratīvā līmenī, atlasot cilvēkus, starp citām prasībām būtiskas ir arī valodu zināšanas,» sacīja G. Veismane. Īpašas apmācības netiek organizētas arī Ārlietu ministrijā (ĀM), bet tad, ja ministrs vai diplomāti jūt, ka nepieciešams savas zināšanas papildināt, viņi izmanto Britu padomes, Gētes institūta vai Franču kultūras centra piedāvājumus, atzina ĀM pārstāve.
Lai gan šobrīd protokola speciāliste I. Kalniņa svešvalodu prasmju ziņā novērojusi lielu progresu, pēdējos gados angļu valodas zināšanas bijis klupšanas akmens vairākiem Latvijas valstsvīriem. Tautā folklorizējies gadījums ir finanšu ministra Ata Slaktera (TP) intervija Bloomberg Television, kurā ministrs demonstrēja visai vājas angļu valodas. LNT raidījums TOP 10 šā gada februārī vēstīja, ka pašreizējam ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība) misējies ar angļu valodas izrunu, tiekoties ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Savukārt par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) neveiklo atbildi zviedru žurnālistiem 2009. gadā vēstīja LTV1 raidījums Panorāma.