Atrodas paziņas ar apšaubāmu morāli, kuriem ir citi paziņas arī ar diskutablu vērtību sistēmu, un tiek izstrādāts plāns, saskaņā ar kuru uzņēmējs dodas ārzemju ceļojumā, iepriekš auto atstājot apsargātā autostāvvietā. Pirms izlidošanas atslēgas tiek «aizdotas» minētajiem paziņām, bet, atgriezies no ceļojuma, uzņēmējs atgūst no paziņām automašīnas atslēgas un dodas uz stāvvietu pēc sava spēkrata, kurš, izrādās, šajā laikā ir nozagts. Tālākais ceļš jau ved pie apdrošinātājiem pēc atlīdzības.
Pierādāma ar grūtībām
Krāpnieciska rakstura darījumi ar auto apdrošināšanu ekonomiskās krīzes laikā patiešām bija diezgan populāri, tomēr šie gadījumi bija ļoti grūti pierādāmi, un uz aizdomu pamata Balta tieši pret klientu nevērsās, sarunā ar Dienu pastāstīja aa/s Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis. Tomēr problēmas risinājums nebūt nebija vienkāršs klientam, pamatā tika piedāvāta automašīnas aizvietošanas iespēja, kas vēl bija jāsaskaņo ar līzinga kompāniju, kuras savukārt ar īpašu atsaucību neizcēlās, bieži vien mainot ērtus līguma nosacījumus uz smagākiem. Turklāt tas viss prasīja laiku, un klients to pavadīja bez auto. E. Sīlis-Jaunsīlis nenoliedza, ka tirgū tika uzturēts «zināms spiediens», lai klientiem zustu vēlme šādas, negodprātīgas shēmas izmantot.
Pieaug maldināšana
Patlaban lielo krāpniecību īpatsvars ir būtiski sarucis, un apdrošināšanas atlīdzības novirzījušās uz sīkajiem negadījumiem, piemēram, nelielām avārijām ar 100 latu atlīdzības apjomu. Šobrīd pieaudzis sīko maldināšanas gadījumu skaits, proti, cilvēki, piesakot apdrošināšanas gadījumus, noklusē par iepriekšējiem bojājumiem, kas ir pretrunā ar normatīvajiem dokumentiem, kuri reglamentē apdrošināšanu. Kā uzskata E. Sīlis-Jaunsīlis, kopējais krāpšanas gadījumu apjoms pasaulē ir 5-15% no apdrošināšanas prēmiju kop-apjoma, un līdzīga situācija vērojama arī Latvijā, tiesa, atšķirīgus apjomus uzrāda tā saucamā mērītā krāpniecība un nosacītā krāpniecība jeb cilvēku vēlme mākslīgi palielināt zaudējumu vērtību. Samazinoties ar automašīnu zādzībām saistīto krāpniecības gadījumu skaitam un vienlaicīgi pieaugot mazo maldināšanas gadījumu apjomam, maldinošo gadījumu kopapjoms ir samazinājies 2-3 reizes salīdzinājumā ar krīzes smagāko laika posmu, domā eksperts.
100-120 negadījumu
Patlaban vērojama tā dēvēto mākslīgo avāriju skaita palielināšanās, norāda speciālists. Gadās, ka cilvēki Lietuvā iepērk vecas mašīnas, kas ienāk no ASV par «skrūvju cenu», mākslīgi izraisa negadījumu, saņem apdrošināšanas atlīdzību un nopelna no starpības starp atlīdzību un remonta izmaksām. Ir bijuši gadījumi, kad neilgā laika posmā viens cilvēks izraisa 100-120 negadījumu. Lai izvairītos no krāpšanas, piemēram, Anglijā automašīnas arvien biežāk aprīko ar nepārtraukto videofilmēšanu.
Arī aa/s Ergo atzīst, ka krīzes laikā populārās organizētās autozādzības šobrīd aizstāj inscenētās autoavārijas. Kā Dienai pastāstīja kompānijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas zaudējumu regulēšanas nodaļas vadītāja Agnese Brašmane, šobrīd inscenētās autoavārijas ir aptuveni 80% no visiem krāpnieciskajiem gadījumiem, turklāt tās tiek izraisītas ne vien Latvijā un citās Baltijas valstīs, bet arī Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Ergo pārstāve arī uzskata, ka krāpniecisko gadījumu īpatsvars šobrīd salīdzinājumā ar 2008.-2010. gadu nav būtiski samazinājies.
Apdrošinātāji norāda arī uz krāpniecisko darbību motīvu maiņu. Pirms 3-4 gadiem mērķis bija apmaksāt kredītsaistības, šobrīd lietotus auto pārdot kļūst arvien grūtāk. Tādēļ gadās, ka daži īpašnieki vēlas atbrīvoties no automašīnām, inscenējot avārijas. Apdrošinātāji norāda, ka saskaņā ar noteikumiem apdrošinātājiem ir tiesības atlīdzību neizmaksāt naudā, bet gan sadauzīto transportlīdzekli aizstāt ar citu, pēc vērtības un citiem kritērijiem atbilstošu. Tādējādi pastāv iespēja, ka viltīgais autoīpašnieks nav atbrīvojies no vecas automašīnas un turklāt vēl iesaistījies nelikumīgā nodarījumā.
Pēc Ergo datiem, vidējā automašīnas vērtība inscenētas avārijas gadījumā svārstās ap 2000-2500 latiem.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā izveidota īpaša drošības komisija, lai veiktu operatīvu informācijas apmaiņu un preventīvas darbības krāpniecisku darījumu novēršanai, informē apdrošinātāji. Komisija apvieno apdrošināšanas ekspertus.
Apdrošinātāju asociācija arī iesniegusi priekšlikumus valdībai, rosinot veikt izmaiņas Krimināllikuma normās attiecībā uz apdrošināšanas krāpšanu.