Kristaps Janičenoks VEF Rīga kapteinis
Vēl ne. Varu atzīties, ka joprojām nedaudz sāp iepriekš savainotais pirksts un arī potīte. Tā sanāca, ka apārstēju pirkstu un jau pirmajā treniņā sanāca pamatīgi izmežģīt potīti, ar divām daļēji plīsušām saitēm. Bet laukumā iet un spēlēt varu.
Kā vērtē šodienas spēli?
Spēle bija OK. Galvenais, ka komanda uzvarēja un ejam tālāk.
Tomēr klājās jums visai smagi...
Jā, cīņa bija smaga. Pirmkārt, gribu apsveikt Kalev komandu par to, ka viņi šīm spēlēm bija ļoti labi sagatavojušies. Tāds ir basketbols - neviens negrib zaudēt. Kalev jau arī nav nekāda sētas komanda. Viņi galu galā ir Igaunijas čempioni, un par to viņi jārespektē. Mums arī bija problēmas ar maiņām, jo bija dažādas mikrotraumas, arī nopietnākas traumas - kā Dairim [Bertānam]. Daira pietrūka šodien.
Ko Kalev bija pamainījuši, salīdzinot ar iepriekšējo spēli VTB Vienotajā līgā, kurā uzvarējāt pārliecinošāk?
Viņi neatstāja brīvus mūsu metējus, neļāva brīvi «kustināt» bumbu, plaši izmantojot ceturto numuru. Viņi arī neatstāja brīvu mūsu ceturto numuru, atkāpās vairāk no saspēles vadītāja un palīdzēja segt ceturto. Tās tādas sīkas detaļas.
Pēc neizteiksmīgā pirmā puslaika treneris kārtīgi sapurināja?
Mēs visi esam profesionāli sportisti un paši saprotam, ka pirmo puslaiku nospēlējām traģiski. Treneris, protams, deva mums iekš... deva mums norādījumus. Mēs arī paši sapratām, aprunājāmies un, jā, salauzām spēli.
Pusfinālā jums pretī var stāties Lietuvos rytas vai BK Ventspils. Ar kuru vairāk gribētu cīnīties?
Es, protams, gribētu Ventspili.
Izšķirošo spēļu maratonā iestājusies neliela pauze. Kādi ir galvenie uzdevumi tās laikā?
Galvenais ir sadziedēt to, kas sadziedējams, un tad jāgatavojas Baltijas līgas Final Four.