Gribētu precizēt: Velša kungam līdz 15. jūlijam jāiesniedz priekšlikumi par jēdzīgāku policistu darba samaksu, lai tie, kuri labi strādā, tiktu attiecīgi atalgoti. Šķiet, ka būtu arī pareizāk nevis pielikt 20-30 latu visiem, bet 100 latu tam, kurš tiešām pierādījis sevi.
Un kurš būs tas vērtētājs padarītajam?
Manuprāt, iecirkņu vadītāji tādas lietas var novērtēt vislabāk. Korektāk būtu runāt nevis par algu paaugstināšanu vispār, bet par piemaksu sistēmas uzlabošanu.
Tas prasīs papildu izdevumus?
Nē, sistēmā ir apmēram 700 vakantu vietu plus apmēram 300 vietu, kur cilvēki ir dekrēta atvaļinājumā vai, kā tautā saka, uz slimības lapas. Ir runa par līdzekļu pārdali esošā algu fonda ietvaros.
Nesen dažos medijos parādījās informācija, ka iekšlietu sistēmā gaidāmas atlaišanas, turklāt ne tikai tā sauktajā centrālajā aparātā, bet arī, piemēram, Smago noziegumu izmeklēšanas daļā.
Tas ir pārpratums. Mēs nevaram samazināt tos operatīvos darbiniekus, kuri, žargonā runājot, grauž ledu - strādā ar reālām lietām. Nav tāda īpaša štata vietu mazināšanas plāna. Ir procesi, kas pakāpeniski jāveic tuvākajos gados. Nav īsti jēdzīgi, ka izdienas pensija pienākas darbiniekam, kurš ikdienā riskē ar dzīvību, un policistam, kurš apsargā kādu valsts iestādi. Ir slānis sistēmā strādājošo, kuriem šādas tiesības būs jāzaudē. Sāpīgs jautājums ir pensionēšanās vecums. Policijā ir problēmas ar kadriem, un, ja pensionēšanās tiesības sāks izmantot visi, kas, pirms divdesmit gadiem kā «pirmais iesaukums» beiguši tolaik jauno Policijas akadēmiju, tad jau tuvākā gada laikā mēs atkal zaudēsim vērtīgus profesionāļus. Var nākties lemt par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Savulaik aktuāla tēma bija Valsts policijas iespējamā atteikšanās no dažām tai it kā neraksturīgām funkcijām.
Ja runājam par dažādu iestāžu, objektu Rīgā apsardzi, tad ir vērts domāt par iespēju, ka šīs funkcijas uzņemtos pašvaldības policijas patruļdienests. Savukārt, ja runa ir par apcietināto konvojēšanu uz tiesu, tad nav jau īsti atšķirības, vai to veic struktūra Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas pakļautībā - izmaksas nemainās.
Varbūt piesaistīt privāto sektoru?
Diez vai. Tomēr ir tādas funkcijas, to skaitā cietumu apsardze, kuras jāpilda valstij pašai. Ir ārvalstu piemēri, kur tās uzticētas privātajam sektoram, tomēr Latvijas gadījumā tas būtu pāragri. Cita lieta, ka ir objekti, kur privātos varētu piesaistīt - piemēram, bīstamo atkritumu glabātuves Radons apsardze.
Saeima un arī valdība strādā mazliet puspakārtā stāvoklī, kādus jautājumus Iekšlietu ministrijā gribētos vēl pagūt risināt?
Pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī tika pieņemts lēmums, kas liedz policistiem strādāt vairāk par 12 stundām bez pārtraukuma. Saprotams lēmums, bet reālajā dzīvē viss ir niansētāk. Piemēram, policists no Ogres brauc strādāt uz Rīgu, un, ja viņš nedrīkst strādāt diennakti, sanāk braukāšana un izdevumi. Un gadās tā: viņš nostrādā atļauto laiku, tad iet uz otru darbu un beigās tik un tā ir pārguris. Jāskatās, kādas funkcijas konkrētais policists veic: ja viņš ir pie stūres, tad, protams, vairāk par astoņām stundām strādāt nedrīkstētu. Bet, ja sēž postenī, teiksim, Latvijas Radio ēkā Doma laukumā? Šķiet, atkal jāpiešķir lielākas pilnvaras iecirkņu vadītājiem izvērtēt konkrētās slodzes.
Tas pats jautājums par Tieslietu ministriju.
Vajadzētu pabeigt iesāktas lietas, kas ir ļoti praktiskas. Piemēram, novest līdz galam to, lai vajadzīgos dokumentus zemesgrāmatu sistēmā cilvēks var nokārtot jebkurā nodaļā - lai nav tā, ka, piemēram, rīdziniekam, kuram ir īpašums Liepājas rajonā, jābrauc uz Liepāju. Tas būtu izdevīgi ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem, kuriem ir nekustamie īpašumi dažādos Latvijas reģionos.
Otra lieta ir grozījumi Civilprocesā, kas paredzētu, ka maza apmēra prasības - līdz 1500 latiem - tiktu izskatītas vienkāršotā kārtībā. Saprotamā valodā izsakoties, tas nozīmētu tiesu atslogošanu, piemēram, komunālo parādu jautājumos.
Trešā lieta ir tiesnešu disciplinārā atbildība. Mērķis ir, lai tiesnešu rīcību un atbildību vērtētu ne tikai paši tiesnešu profesijai piederīgie, bet arī eksperti no citām juristu profesijām.
Ir izstrādāta ļoti konkrēta metodoloģija, kā vērtēt iestāžu - šajā gadījumā Tieslietu ministrijas pārziņā esošo - darba kvalitāti. Lai nebūtu abstraktas runāšanas par uzlabošanu, paātrināšanu utt. Piemēram, Valsts zemes dienests: liekam kopā konkrētus rādītājus - vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums dienās, sūdzību skaits par dienestu, gadījumu skaits, kad sniegti kļūdaini dati, utt. Un tad var precīzāk uzstādīt un nomērīt mērķus. Vai šo procesu pabeigt pagūsim - to gan nemāku pateikt...