Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aicina nepiešķirt tik lielu vērību šim balsojumam, jo uz partiju attiecībām valdībai svarīgu uzdevumu pildīšanā tas iespaidu neatstās. Viņš arī pieļāva, ka par Valsts prezidentu ZZS un _Vienotība_ spēs vienoties.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) atzina, ka koalīcijas partneru domstarpības tiesiskuma jautājumos nav nekas jauns, jo ar to koalīcija jau saskārusies Valda Dombrovska pirmās valdības laikā. Taču toreiz mazākuma valdība kopā ar ZZS «novērsa valsts bankrotu un stabilizēja finanšu sistēmu», kad Tautas partija mēģinājusi to gāzt. No S. Āboltiņas sacītā radās iespaids, ka Vienotībai ir ne tik daudz bažas par to, vai J. Jansons tiks galā ar jaunā amata pienākumiem, kurus sāks pildīt pēc zvēresta nodošanas, bet gan kā uz notikušo raudzīsies Vienotības vēlētāji. Par to liecināja S. Āboltiņas uzsvērtais, ka Vienotībai tiesiskuma jautājums joprojām ir svarīgs un te tā meklēs sabiedrotos citu politisko spēku vidū. Vaicāta, kāpēc ar ZZS šajā jautājumā domas dalās, S. Āboltiņa atbildēja, ka tas varētu būt saistīts ar «konkrētu personu problēmu risināšanu». Kā zināms, viens no ZZS līderiem Aivars Lembergs ir apsūdzēts smagos noziegumos.
Saeima par abiem tiesībsarga kandidātiem balsoja aizklāti. Balsojumā piedalījās 97 deputāti. Sēdē nebija Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK), Ritas Strodes un Ineses Šleseres (abas PLL). Viens deputāts bija balsojis pret abiem kandidātiem, četri biļeteni bija bojāti, tas nozīmē, ka deputāts kļūdaini veicis tajā atzīmes. Deputāts Ojārs Kalniņš (Vienotība) pat pārcēla savu komandējumu uz vēlāku laiku un valsti atstāja tikai ceturtdien vakarā, un līdz ar to arī Kārlis Seržants (ZZS) rīkojās tāpat. Taču viņu balsis nebūtu neko izšķīrušas.
A. Kovaļevsku, kura šajā sacensībā zaudēja, atbalstīja Vienotība un VL-TB/LNNK. Saeimas sēdē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atgādināja, ka parlamentam drīz būs jābalso par A. Kovaļevskas apstiprināšanu Administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā uz mūžu. J. Jansons pēc viņam labvēlīga balsojuma solīja izmantot A. Kovaļevskas kā ekspertes zināšanas biroja darbā. Sēdes laikā, klausoties debates, abi kandidāti sēdēja līdzās un draudzīgi tērzēja. Viens no pirmajiem J. Jansona darbiem būšot iepazīšanās ar kolektīvu un tikšanās ar priekšgājēju Romānu Apsīti, J. Jansons solīja būt aktīvāks par viņu.
Debatēs viens no PLL līderiem Ainārs Šlesers savu atbalstu J. Jansonam skaidroja ar viņa skaidro pozīciju jautājumos par ģimenes vērtībām. A. Šlesers esot guvis pārliecību, ka «viņš neiestāsies par viendzimuma laulību legalizāciju». Viņa frakcijas kolēģis Andris Šķēle savukārt nav pārliecināts, vai A. Kovaļevska spētu aizstāvēt «mazas nācijas intereses Eiropas Savienībā». Taču daudz vairāk tribīni izmantoja tie politiķi, kuri atbalstīja A. Kovaļevsku. Viņa apvienības VL-TB/LNNK frakcijā ir sniegusi «juridiski pamatotas atbildes, kas izrietēja no viņas kvalifikācijas un izpratnes par cilvēktiesībām», sacīja Einārs Cilinskis. Viņš, tāpat kā Arvils Ašeradens un vēl vairāki Vienotības deputāti, arī norādīja, ka šis balsojums varēja būt pagrieziena punkts, lai Saeima atgūtu sabiedrības uzticību, «kuras zudums vienā brīdī var kļūt kritisks». Iveta Grigule (ZZS) aicināja kolēģus runāt par labajām lietām, jo abi kandidāti esot piemēroti, «bet ar savām replikām mēs graujam tiesībsarga institūcijas reputāciju».
J. Jansons dzimis 1973. gadā, 2001. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 2004. gadā LU ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Bijis Rīgas slimokases valdes priekšsēdētājs, kopš 2010. gada 5. februāra ir tās likvidators, ziņo LETA.