Vidzemes intereses neatšķiras no citu reģionu interesēm. Vidzemes gadījumā ir vienkāršāk izveidot vienu partiju, jo starp vidzemniekiem nav atšķirīgu interešu, mums nav ko dalīt, un vidzemnieki ir sapratuši, ka ir ļoti grūti mainīt valsts reģionālo politiku, strādājot pa vienam. Pieļauju, ka citos reģionos arī ir daudz līdzīgi domājošu cilvēku, bet tur ir vēsturiski veidojušās problēmas. Piemēram, Latgalē Daugavpils un Rēzeknes pretmets. Kurzemē ir pavisam sarežģīti... Vai cits piemērs: Aizkraukles novads ir iekļauts Zemgales plānošanas reģionā, lai gan viņi patiesībā ir mūsējie, vidzemnieki.
Respektīvi, nav tādu specifisku Vidzemes interešu, jo ko tad mēs vēlamies panākt? Pirmkārt, lai nākamajā plānošanas periodā daļa Eiropas Savienības finansējuma saprotamā veidā - balstoties uz iedzīvotāju skaitu, teritorijas attīstības indeksu - ir pašu reģiona rīcībā. Otrkārt, reāla valsts pārvaldes reformu un pilnvaru pārdale par labu pašvaldībām. Treškārt, pašvaldību ieņēmumu bāzes paplašināšana, lai tās varētu šīs papildu funkcijas veikt.
Kas tās būtu par funkcijām?
Manuprāt, pašreizējiem plānošanas reģioniem ir vairāk iluzora loma: šajā līmenī tiek konsultēts, spriests, bet tās rekomendācijas, piemēram, par ceļu būvi vai medicīnu, valdībai nav saistošas. Jāsaka gan, ka šiem plānošanas reģioniem vajadzētu būt vēsturisko reģionu robežās, lai nav tā, kā tagad, - Limbaži ir Rīgas, nevis Vidzemes reģionā... Lai kā arī būtu, mūsuprāt, reģioniem ir jābūt savam budžetam un teikšanai par tādiem jautājumiem kā ceļi, medicīna, profesionālā izglītība, daļēji arī kultūra šī reģiona robežās.
Jaunām funkcijām nepieciešams papildu finansējums?
Mēs saprotam, ka ir nepieciešams pakāpeniskums un nekas šobrīd klāt uzreiz neradīsies. Varētu sākt ar to, ka katrai nozarei ir zināms finansējums un to varētu sākt pārdalīt par labu novadiem.
Un ko nozīmētu pašvaldību ieņēmumu bāzes paplašināšana?
Mūsuprāt, pakāpeniski ir jāvirzās uz to, ka viss iedzīvotāju ienākuma nodoklis paliek pašvaldību rīcībā. Ir jādomā, ka arī daļai uzņēmumu ienākuma nodokļa un pat daļai pievienotās vērtības nodokļa vajadzētu palikt pašvaldībām, lai tās būtu ieinteresētas veicināt biznesa aktivitāti savā teritorijā. Skaidrs, ka tas nav viena gada, pat viena Saeima sasaukuma jautājums, bet uz to ir jāvirzās.
Jāteic, ka šādai nodokļu pārdalei nebūs lielas jēgas, ja netiks mainīti arī atbalsta mehānismi ražošanai, uzņēmējdarbībai. Pēc mūsu domām, ir jāveido attīstības fonds, kurā tiktu novirzīti ieņēmumi no privatizācijas un dividendes no valsts uzņēmumu darbības. Plus jāpieslēdz attiecīgie ES fondi, kas attiecas uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Un - ir jāpārlauž tā liberālā tirgus domāšana. Valstij ir jāplāno, kur kādas ražotnes attīstīt, lai tās nedublētos vienā teritorijā, lai potenciālajiem investoriem būtu skaidri spēles noteikumi.
Ņemot vērā, ka Vidzemes partijas veidotāju vidū ir virkne Tautas partijas bijušo reģionālo līderu, loģisks ir jautājums - vai jūs būsiet TP jaunā veidolā?
Jā, tā tas vēsturiski izveidojās, ka virkne Vidzemes pašvaldību vadītāju bija TP, kas bija arī loģiski, jo TP reāli interesējās par reģionālo attīstību, turklāt ne tikai tādā valsts investīciju piešķiršanas atsevišķiem projektiem līmenī, bet arī sistēmiski. Paši šie cilvēki ir ilgstoši strādājuši savās pašvaldībās, vēlētāji viņus zina, tādēļ es nedomāju, ka agrākā piederība TP būtu traģēdija.
Reģionālas partijas priekšrocība ir tā, ka tai ir plašākas manevra iespējas. Mēs neslēpjam, ka mēs Vidzemē uzrunāsim visas lielākās t. s. latviešu partijas un skatīsimies, ar kurām mūsu idejas sakrīt. Ja sakrīt, slēdzam līgumu. Ja redzēsim, ka tā bijusi tikai tukša runāšana, lai iegūtu papildu atbalstu vēlēšanās, mēs šādus līgumus lauzīsim un meklēsim citus partnerus. Respektīvi, neatkarīgi no tā, vai TP būtu turpinājusi pastāvēt, šāda reģionālā partija ir jauns veids, kā novadiem aizstāvēt savas intereses.
Vai jūs piekrītat nu jau eksprezidenta Zatlera teiktajam, ka netaisnīgi daudz naudas ticis Kurzemei?
Mēs iestājamies par skaidriem ES naudas sadales kritērijiem, un skaidrs, ka šobrīd tie netiek ievēroti. Tas jau ir viens no iemesliem, kāpēc vidzemnieki ir apvienojušies, - lai aplamo sistēmu sagrautu. Lai gan jāteic, ka ne jau visi kurzemnieki bija ieguvēji...
Latvijā jau ir reģionālas partijas - Liepājā, Ventspilī. Kā vērtējat to panākumus t. s. lielajā politikā?
Latvijā līdz šim nav bijušas reģionālas partijas, tas, par ko jūs runājat, ir lokālas, būtībā vienas pašvaldības partijas, kas savas intereses ir aizstāvējušas labi. Bet, kā jau teicu, mēs negribam kaut ko īpašu Vidzemei uz Zemgales vai Rīgas rēķina.