«Lai arī mēdz teikt, ka pircējam vienmēr taisnība, tomēr mēs, bioloģiskie lauksaimnieki, esam spītīgi - gribam audzināt pircēju un negribam neko steidzināt, tāpēc loki nogatavojas tad, kad daba un laika apstākļi saka - ir jāaug,» zemnieks skaidro bioloģiskās lauksaimniecības kaprīzes.
Patlaban ekoloģiskās pārtikas patēriņš Latvijā aug, un SKDS aptauja liecina, ka tieši ekoproduktus iegādājas puse Latvijas iedzīvotāju, savukārt no tiem, kuri to nedara, 52,6% apgalvo, ka viņiem trūkst ticamības produktu bioloģiskajai izcelsmei.
Diena pēta, kā zināt, ka bioloģisks produkts patiesi ir tas, par ko tiek uzdots.
Sāka ar kāpostiem
To, vai lauku saimniecība ir bioloģiska vai tomēr nav, ir pavisam viegli uzzināt. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā ir bioloģiski sertificēto saimniecību saraksts, atliek vien izvēlēties kādu no tām un doties izpētīt tās darba principus.
Lilita un Normunds Buševici sevi sauc par rūdītiem lauksaimniekiem. Uz jautājumu, cik sen jau nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, saimnieks atbild: «Vai dieniņ, kāpostus sākām audzēt, tiklīdz atnācu no armijas. Lai arī bioloģiskie lauksaimnieki esam tikai kopš 2005. gada, tomēr jāatzīst, ka arī tad, kad par tādiem vēl nebijām kļuvuši, iztikām bez ķīmijas, turklāt ķīmiju vienkārši tik plašā sortimentā kā tagad nevarēja nopirkt.» Abi zemnieki ir vienisprātis, ka, lietojot ķīmiju, lai veicinātu augļu un dārzeņu apjomus, zūd garšas kvalitāte un «to sapratām jau pirms tam, kad Latvijā sāka plaši lietot jēdzienu «bioloģiskā lauksaimniecība»,» atzīst Normunds.
Brīdī, kad Diena apmeklē Buševicu saimniecību, tur rit dažādi pavasara darbi. Pie saimniecības ēkas stūra, kur savulaik nodegušās mājas vietā ierīkota Buševicu pagaidu mītne, mūs ziņkārīgi sagaida vairākas govis. Arī tās tiek audzētas pēc labturības noteikumiem, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Savukārt uz mājas sliekšņa pretim izlec trusis. «Tas tagad mūsu mājdzīvnieks, izglābies no nāves. Būrī garausis tika nomīdīts, palika žēl, ienesu istabā un sāku rūpēties. Trusis atžirga,» stāsta saimniece.
Svarīga zemes kvalitāte
Ko nozīmē bioloģiskā lauksaimniecība? «Tās pamatā ir veselīga un auglīga augsne. Ir aizliegta jebkāda ķīmisko pesticīdu lietošana, tas pirmkārt. Otrkārt, dārzeņu vai zemeņu audzēšana ir rokudarbs - ravēšana,» atbild N. Buševics un paskaidro: «Mums patiesībā lauki ir diezgan nezāļaini, bet tas nav slikti, jo rodas labs mēslojums zemei.» Lauksaimnieks atzīst, ka lielā daļā lauku vienkārši aug zāle, kuru apēd lopi. «Turam govis, jo dabā ir svarīgi, ka veidojas dzīves aplis - tas, kas paliek no dārziem, tiek atdots lopiem, savukārt govis dot mēslojumu. Kā var saimniekot bioloģiski bez lopiem?» viņš jautā, un pats atbild: «Tas nav īsti pareizi, ja bioloģiskajā saimniecībā aug, piemēram, tikai labība.»
Pats svarīgākais, lai zeme ir dzīva, piebilst saimniece. «Ja miglotu, bojā aizietu ikkatrs kukainītis. Tāpat svarīgi zināt, ka zemei ir savas baktērijas, kas ir dzīvas. Lietojot ķimikālijas, zemes struktūra izmainās. Ir jāpēta, jāizzina, kas kurā augsnē labāk aug. Mēs tikai tagad esam sapratuši to, kas kurā zemes gabalā labāk aug, tāpēc var teikt, ka saimniecība ir nostabilizējusies,» stāsta Lilita.
Sertifikāts ir svarīgs
Patlaban visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem. Eiropas Savienībā (ES) bioloģisko produktu tirgus apjoms no 1999. gada līdz 2011. gadam ir palielinājies četras reizes, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Līdz ar to ZM paredz, ka arī Latvijā pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem turpinās palielināties. «Tomēr, lai atpazītu, vai produkts ir bioloģisks vai tomēr nav, vērts izpētīt produkta marķējumu - tam ir liela nozīme,» uzsver Lilita Buševica.
Arī PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone aicina ņemt vērā, ka pircējs jebkurā brīdī var palūgt tirgotājam uzrādīt sertifikātus, kas apliecina, ka produkts ir bioloģiski sertificēts. Tie uzņēmumi, kuri ir izgājuši atbilstošu sertifikāciju, savus produktus var marķēt ar ES bioloģiskās lauksaimniecības zīmolu: zaļš taisnstūra logo ar ES simbolu - zvaigznītēm, kuras izvietotas lapiņas veidā. Savukārt marķējumā jābūt norādītam kontrolējošās institūcijas kodam: LV-BIO-01 (Vides kvalitāte) vai LV-BIO-02 (Sertifikācijas un testēšanas centrs). Latvijā ir divas iestādes, kuras veic bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju: valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs un biedrība Vides kvalitāte. Savukārt abas iestādes pārrauga PVD.
Vai ražotājam iespējams mānīties - uzdoties par bioloģisko lauksaimnieku, tādam nemaz neesot? A. Sietiņsone atzīst, ka PVD konstatējis dažus mānīšanās gadījumus, bet, tā kā piemērotās sankcijas ir lielas, tādu gadījumu pēdējā laikā vairs neesot. Arī N. Buševics uzskata, ka neviens lauksaimnieks nav ieinteresēts mānīties, jo uzraugošo institūciju pārbaudes ir stingras: «Ir ikgadējā pārbaude, tāpat jārēķinās, ka PVD mēdz atbraukt arī negaidīti - apskata laukus, pārbauda dokumentāciju. Sankcijas ir bargas, tāpēc riskēt neviens nevēlēsies.» Tāpat viņš stāsta, ka pircēji uzticas ražotājiem, ja tos labi pazīst. Piemēram, Buševici savu produkciju var labi pārdot Kalnciema ielas tirdziņā.
Lai vairotu uzticību starp patērētāju un ražotāju, N. Buševics aicina bioloģisko produktu lietotājus braukt ciemos pie zemniekiem un apskatīt, kā aug tie pārtikas produkti, kas ikdienā tiek likti galdā.