Atpaliek par 6,3%
Kaut arī jaunais nodoklis šobrīd tiek iekasēts jau otro mēnesi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajos nodokļu pārskatos informāciju par nodokļa iekasēšanas apjomiem vēl izdevās iegūt.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norāda, ka informācija par iekasēto nodokļa apjomu vēl nav brīvi pieejama tāpēc, ka nodoklis tiek aprēķināts pēc attiecīgā mēneša beigām, pēc tam kad ir zināmi saražotās enerģijas apjomi un katram ražotājam izmaksājamās summas. Turklāt nodokļa iekasēšanu, ieturot to no izmaksājamām summām, veic Latvenergo.
Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis informēja, ka Latvenergo valsts budžetam par janvāri pārskaitījis subsidētās enerģijas nodokli 2,792 miljonu eiro apjomā, no kuriem būtisku daļu - 1,254 miljonus eiro - veidojis nodoklis par atbalsta apjomu pašam Latvenergo. Faktiski samaksātā nodokļa apjoms ir par gandrīz 200 tūkstošiem jeb 6,3% mazāks nekā VID pārskatā minētais plānotais nodokļa mēneša ieņēmumu apjoms - 2,98 miljoni eiro.
Ņemot vērā faktu, ka Latvenergo paredzētā atbalsta lielāko daļu veido fiksēta apjoma maksājumi par lielo termoelektrostaciju jaudām, var secināt, ka valstij plānotos nodokļu ieņēmumus nav izdevies iegūt galvenokārt no citiem ražotājiem.
Enerģētikas eksperts, Providus pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka plāna neizpilde subsidētās enerģijas nodokļa ieņēmuma ziņā nav liels pārsteigums, jo pats nodoklis tika ieviests bez detalizētiem aprēķiniem.
Turklāt plāna izpildi var ietekmēt klimatiskie apstākļi, piemēram, diezgan siltā ziema noteikusi to, ka ir bijis mazāks pieprasījums pēc siltuma, un šis fakts varēja atstāt iespaidu uz elektrības ražošanu koģenerācijas stacijās. «Nav iemeslu domāt, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis būtiski vairāk tiks iekasēts nākamajos mēnešos, jo vasaras sezonā koģenerācijas stacijas un mazās hidroelektrostacijas, visticamāk, nesaražos vairāk,» prognozē R. Āboltiņš un ironiski piebilst, ka «nodokļa ieņēmumus varētu glābt vienīgi ilgstošs vējš».
Nāksies cirpt investīcijas
«Esam nostādīti fakta priekšā, ka finanšu līdzekļi jaunā nodokļa maksājumam vienkārši jāatrod,» situāciju komentē SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kuras vadītais uzņēmums elektroenerģiju ražo divās centralizētās siltumapgādes koģenerācijas stacijās Jelgavā.
Abām koģenerācijas stacijām - dabasgāzes ar četru megavatu jaudu un biomasas ar 23 megavatu jaudu - tiek piemērota 5% subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme, kura, pēc G. Cimdiņas teiktā, uzņēmumam radīs aptuveni 500 tūkstošus eiro papildu izdevumus, kas nav iekļauti ne siltumenerģijas tarifā, ne uzņēmuma budžetā. «Praksē tas varētu nozīmēt to, ka nāksies pārvirzīt investīciju līdzekļus, kas bija paredzēti centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes uzlabošanas darbiem un plānotajiem remontdarbiem, vai arī jāiekļauj siltumenerģijas tarifā,» prognozē Fortum Jelgava pārstāve.
Uz līdzīgām problēmām publiski norādījis arī Rīgas siltums. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis jau iepriekš Dienai atzina, ka SEN ietekmē siltuma tarifs varētu kāpt par nepilnu procentu, bet sola, ka Rīgā siltuma cena tomēr nepieaugs, jo «šo kāpumu kompensēsim no uzņēmuma iekšējiem resursiem».
Savukārt vēja enerģijas ražotāju un mazās hidroenerģijas nozares aplēses liecina, ka tieši šīs nozares jauno nodokli izjutīs vissmagāk.
«Vēja elektroenerģijas ražošana ir vismazāk subsidētā nozare. Attiecīgi jaunais nodoklis 10% apjomā, ar kuru apliek visu vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas cenu, tiek maksāts lielā mērā par tirgus cenas daļu. Tas ir absurds, bet sanāk - jo tuvāk tirgus cenai strādā tehnoloģija, kā tas ir gadījumā ar vēja stacijām, jo vairāk proporcionāli tiek maksāts jaunais nodoklis,» komentē Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes loceklis Toms Nāburgs. Te jāņem vērā fakts, ka dažādi ražotāji saņem dažāda līmeņa atbalstu par saražoto elektroenerģiju, bet nodoklis tiek iekasēts no visiem ieņēmumiem par elektroenerģiju - gan par to daļu, ko veido elektrības pārdošana par tirgus cenu, gan arī par atbalstu virs tirgus cenas.
Savukārt mazo hidroelektrostaciju gadījumā slogu padara lielāku arī vienlaikus ieviestais dabas resursu nodoklis, kurš, pēc Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes locekļa Jāņa Irbes teiktā, kopējo jauno nodokļu slogu elektrostacijām palielina pat vairāk nekā 25% apjomā. Tomēr lielākais nodokļu sloga kāpums sagaidāms tām mazajām hidroelektrostacijām, kuras nesaņem subsīdijas par saražoto elektrību, bet pārdod to par tirgus cenu, - šiem ražotājiem var nākties rēķināties pat ar 60% nodokli no ieņēmumiem, liecina asociācijas teiktais.
Izstrādās jaunu modeli
R. Āboltiņš pievērš uzmanību, ka Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības darba plānos cita starpā ir iekļauta arī iecere par atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalsta sistēmas pārskatīšanu, kuru plānots realizēt šajā gadā.
«Izstrādāsim jaunu elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem atbalsta mehānismu, kas būtu ekonomiski pamatots un neradītu enerģijas cenu pieauguma riskus patērētājiem,» sacīts L. Straujumas vadītās valdības deklarācija.
Nozares ekspertu vidū gan līdz šim informācijas par to, kādi varētu būt risinājumi saistībā ar jauno sistēmu, līdz šim nav, un R. Āboltiņš atzīst, ka nav dzirdējis, ka atbildīgās institūcijas jau būtu sākušas konsultācijas ar nozari.
Arī EM pārstāve Evita Urpena apstiprina, ka šobrīd, ņemot vērā to, ka darba kārtībā nonākuši vairāki citi ar enerģētiku saistīti jautājumi, aktīvs darbs pie jaunās shēmas vēl nav sākts.
Tomēr E. Urpena paskaidroja, ka jaunā atbalsta shēma attieksies uz tām enerģijas ražotnēm, kuras tiks uzbūvētas no jauna, savukārt attiecībā uz šobrīd strādājošajiem ražotājiem saglabāsies patlaban spēkā esošais regulējums, kas paredz subsidētās enerģijas nodokļa piemērošanu. Attiecībā uz esošajām elektrības ražotnēm reformu process tika pabeigts pērn, un, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, regulējumu ministrija vairs neplāno mainīt. Turklāt arī SEN ir risinājums ar ierobežotu termiņu - līdz 2017. gada nogalei, jo, kā liecina EM aplēses, pēc šī perioda elektrības cenā iekļautajai obligātā iepirkuma komponentei vairs nevajadzētu palielināties.
Jāatgādina, ka EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru. Tajā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir pienākums maksāt SEN. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem SEN valsts budžetam 2014. gadā nodrošinās 34,1 miljonu eiro, 2015. gadā - 36,8 miljonus, 2016. gadā - 39,7 miljonus, bet 2017. gadā - 39,7 miljonus eiro, vēsta LETA.