Varas maiņa ir atstājusi savu iespaidu. Jaunā domes vadība apšauba iepriekšējā sasaukumā iesākto projektu atbilstību iedzīvotāju interesēm un sākusi tos pārvērtēt. Par galveno strīdus objektu ir kļuvis vairākus miljonus vērtais šķeldas katlumājas projekts.
Pirms pašvaldību vēlēšanām Diena apmeklēja ap rajonu centriem izvietoto novadu pilsētas. Savukārt tagad iecerēts doties uz novadiem, kuros pēc vēlēšanām ir nomainījusies vadība un kas nav tā dēvētajā modelī «deviņi plus 21». Tajā nav arī bagātās Pierīgas pašvaldības, kuru vidū ir Ķekavas novads, kas ar vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju tuvojas 25 000 robežai, kas jāsasniedz, lai pretendētu uz lielās pilsētas statusu. Novads ir septītajā vietā, ja raugās pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, tie ir vairāk nekā 450 lati pirms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Tā ir arī viena no nedaudzajām pašvaldībām, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Adats nostiprina ietekmi
Izvēle novadu apskati sākt ar Ķekavu uz to krita nejaušības pēc, sociālajā vietnē twitter.com ieraugot ierakstu: «Mēs, Baložu iedzīvotāji, pateicoties Ķekavas novada domes deputātam Andim Adatam, paliksim šoziem bez siltuma un jaunas katlumājas.» A. Adats (ZZS) pirms novada izveidošanas vadīja Baložu pilsētu. Viņš ir labi zināms pašvaldībā un arī aiz tās robežām un varētu būt populārāks par jauno mēru V. Variku, kurš A. Adatu ir izvēlējies arī par vienu no saviem trim vietniekiem. Iepriekšējā sasaukumā A. Adatam ar toreizējo novada priekšsēdi R. Jurķi bija saspīlētas attiecības līdz pat taisnības meklēšanai tiesībsargājošajās iestādēs.
Tagad viss ir citādāk - A. Adats ir pie varas un, dažuprāt, pašvaldību vada tieši viņš, nevis V. Variks. Savukārt R. Jurķis ir opozīcijā. Mēra vēlēšanās nebija tā, ka visu izšķirtu viena balss, - V. Variku par priekšsēdi ievēlēja pārliecinoši ar 11 no 17 balsīm, trīs deputātiem balsojot pret, bet vēl trīs viņa kolēģi uz pirmo sēdi nebija atnākuši. Atšķirībā no R. Jurķa, kurš no Liepājas uz šo novadu pārcēlās pirms kādiem desmit gadiem pēc ievēlēšanas Saeimā, V. Variks ir vienmēr dzīvojis Ķekavā. Iepriekšējā sasaukumā viņu ievēlēja domē no Sabiedrības citai politikai, kas vēlāk iekļāvās Vienotībā. Taču V. Variks izdarīja citu politisko izvēli par labu Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa pārstāvētajai Vidzemes partijai.
Jaunā dome ir sākusi ar iepriekšējās veikuma izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot SIA Baložu komunālā saimniecība. Mainoties varai novadā, «politiskās situācijas dēļ» no amata atkāpās šī uzņēmuma valdes locekle Olita Krastiņa, izpilddirektors Ivans Pihtovs un vēl vairāki darbinieki. R. Jurķis īsi pirms pilnvaru beigām bija iecēlis valdē Gati Amoliņu, kura pilnvaras šajā amatā tomēr netika reģistrētas, un jaunā domes vadība nolēma izveidot citu uzņēmuma valdi ne vairs viena, bet trīs cilvēku sastāvā, darbam tajā izraugoties Juri Miltu, Ilmāru Brāli un Aigaru Evardsonu.
Kādu laiku uzņēmums faktiski bija bez vadības, jo G. Amoliņam bija ierobežotas tiesības, un tas atsaucās arī uz iesākto projektu turpināšanu. Būvvalde bija devusi rīkojumu pārtraukt būvniecības darbus. Baložos bija apturēta uzsāktā siltumtrašu nomaiņa, kas arī, visticamāk, izraisīja iedzīvotāju runas, ka pilsēta varētu palikt bez siltuma. SIA Baložu komunālā saimniecība realizē astoņus projektus, kas tiek īstenoti par ES fondu naudu. Vērienīgākie plāni saistīti ar šķeldas katlumājas izbūvi, kas plānota par kopējo summu 3,1 miljons latu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. No šī avota ir piešķirta nauda arī Ūdenssaimniecības attīstības projektam. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu SIA Baložu komunālā saimniecība plāno modernizēt siltumtīklus Baložu pilsētā. Tāpat uzņēmums uzsācis vairāku māju siltināšanu, kur arī darbi apstājušies.
Uzticas esošajai katlumājai
Par šķeldas katlumājas projekta īstenošanu ir noslēgts līgums ar būvnieku SIA Merks, kas jau ir guvis pieredzi šādu objektu būvniecībā Salaspilī un citviet. Tieši šis projekts jaunajai vadībai radījis vislielākās šaubas, un tāpēc dome uzsākusi tā vērtēšanu. Šķeldas katlumāju iecerēts būvēt bijušās Katlakalna ūdenssūkņu stacijas vietā, ko pašvaldība pērn nopirka no SIA Rīgas ūdens ar mērķi to paredzēt ūdenssaimniecības projektiem, kā skaidroja V. Variks. Zeme vēl pieder valstij. Lai te būvētu katlumāju, īpašums būtu jānojauc, bet dome nav devusi atļauju to darīt, skaidroja V. Variks. A. Adatam aizdomīgi šķiet, ka no objekta ir izvests ievērojams apjoms metāla iekārtu, bet neesot skaidrs, kur tās palikušas. Bijušais priekšsēdis R. Jurķis nenoliedz, ka «lūžņus no ēkas izveda», bet tas jau noticis pirms objekta pirkšanas, laikā, kad pašvaldība to nomāja no SIA Rīgas ūdens.
A. Adats nesaskata nepieciešamību pēc jaunas katlumājas, jo Baložos jau tāda ir. Jaunas būvniecība nozīmētu arī jaunas siltumtrases un pievadceļa izbūvi, jo nepieciešamo šķeldas apjomu pa esošo ceļu ievest nevarēšot. Baložu katlumāja ir labā stāvoklī, apgalvo mēra vietnieks. Tagad SIA Baložu komunālā saimniecība kā starpnieks pērk siltumu no SIA Baložu siltums un pārdod to iedzīvotājiem. Bijušais valdes loceklis G. Amoliņš uzskata, ka no Baložu siltuma ir ekonomiski neizdevīgi to pirkt un cena būtu zemāka, uzceļot jaunu katlumāju. Turpretim A. Adata ir pretējos uzskatos un prognozē tarifa pieaugumu tieši pēc katlumājas izbūves, kas gan šajā apkures sezonā vēl nebūtu uzbūvēta. Viņš atzīst, ka divas katlumājas nevarēs pastāvēt, no kā var secināt, ka mēra vietnieks ir ieinteresēts esošās saglabāšanā.
Bijušajam mēram R. Jurķim ir iespaids, ka A. Adats lobē SIA Baložu siltums intereses. Tajā pašvaldībai pieder tikai 45%, bet kontrolpakete ir privāto uzņēmēju rokās. Bijušais mērs pieļauj, ka jaunā domes vadība nav ieinteresēta turpināt uzņēmuma iesāktos projektus, kam daļējs apstiprinājums bija A. Adatas it kā starp citu izmestais, ka SIA Baložu komunālā saimniecība ir «bankrota situācijā», uz ko gan līdzās esošais domes priekšsēdis V. Variks pārmetoši noreaģēja, aizrādot vietniekam, ka tādus apgalvojumus nebūtu pamata izplatīt.
V. Variks bija jūtami piesardzīgāks savos izteikumos, uz lielāko daļu jautājumu atbildot, ka dome šo situāciju vērtēs. Tā viņš atbildēja arī uz vaicāto, vai ir iespējams, ka dome atsakās no šķeldas katlumājas projekta īstenošanas, kas nozīmētu arī līguma laušanu un soda sankcijas. Arī to jaunā vadība apzinoties. «Taču mums ir jāspēj aizstāvēt iedzīvotāju intereses, tāpēc dome vērtēs, vai dot atļauju kapitālsabiedrībai [Baložu komunālā saimniecība] uzņemties ilgtermiņa saistības,» sacīja domes priekšsēdis. Lai šo lēmumu pieņemtu, tagad nepieciešams visu rūpīgi izvērtēt, bet iedzīvotāji siltumu apkures sezonā saņemšot, apgalvoja mērs.
V. Variks lepojas ar vairākiem citiem projektiem, piemēram, iecerēm izveidot Ķekavas dabas parku, veikt remontdarbus sociālās aprūpes centrā. Rudenī plānots atklāt jauno Ķekavas sākumskolu. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas no jauna uzbūvētās skolas var uz rokas pirkstiem saskaitīt, bet Ķekavā tās pamati ir likti iepriekšējā sasaukuma laikā. Ir iespaids, ka notiekošais Ķekavā saistīts gan ar kādām neafišētām interesēm, kas, iespējams, ir abām pusēm. Taču vienlaikus redzama pēcvēlēšanu situācijai raksturīga aina - jaunā vara cenšas maksimāli attālināt no iespējām ietekmēt pašvaldības dzīvi tos, kas valdījuši pirms tās.