Vietējie iedzīvotāji arī esot neizpratnē, kāpēc veloceliņš uzbūvēts meža vidū. Garkalnes novada domes pārstāve Ilesa Tiona skaidro, ka veloceliņš paredzēts tūrismam, savienojot tūrisma objektus, taču, ņemot vērā, ka šajā posmā nav ietves, celiņu izmanto arī gājēji. Pie veloceliņa plānots izvietot arī piknika vietas, būšot arī norādes uz apskates objektiem, piemēram, veco Berģu skolu vai Tanku grāvi. Pašreiz veloceliņš nav arī savienots ar ietvi pie Pleskavas šosejas - bruģējums beidzas dažus metrus no tās. Pašvaldībā to skaidro ar ieceri drīzumā šeit būvēt lielveikalu, pēc kura pabeigšanas veloceliņš tikšot saslēgts ar citām ietvēm, turklāt šo riteņbraucēju celiņu paredzēts savienot arī ar plānoto, bet vēl neizbūvēto veloceliņu pie Pleskavas šosejas.
Kā veloceliņa segums izmantots bruģis, jo tas gan labāk izskatoties, gan uz tā veidojas mazāk peļķu, norāda Garkalnes novada pašvaldībā. Bruģi būšot arī vienkāršāk demontēt un pēc tam atlikt atpakaļ, kad būs jāveic komunikāciju sistēmu remontdarbi.
Veloceliņa izbūvi bija iecerēts pabeigt 26. novembrī, tomēr, visticamāk, gala termiņu nāksies pārcelt, jo vēl jāierīko apgaismes objekti. Kopējās veloceliņa izmaksas pārsniegs 420 000 latu, lielāko daļu finansējuma nodrošina Eiropas Savienība.