Savukārt Jaunais laiks (JL) uzskata, ka arī Saeimas vēlēšanās, tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu jāizmanto vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka pilsoņi varētu balsot deklarētajā dzīvesvietā, nevis jebkurā vietā Latvijā.
Pagaidām vairākuma atbalsta nav ne K.Leiškalna, ne JL ierosinājumam. Vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās pozitīvi vērtē arī vēlēšanu organizatori, jo vēlētāji to jau ir izmantojuši vietējās un EP vēlēšanās, un nosacījumu maiņa varētu radīt sajukumu. Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka tas dotu iespēju nodrošināt proporcionalitātes principa ievērošanu, kas tiek izjaukts, vadājot vēlētājus uz citu apgabalu. Mandātu skaits tiek noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Vēlētāju reģistrs atvieglotu arī balsošanu ārzemēs, ko tagad apgrūtina nepieciešamība sūtīt pases pa pastu.
S.Āboltiņa bija aicinājusi koalīcijā izvērtēt iespēju izmantot Saeimas vēlēšanās vēlētāju reģistru, taču diskusija nav notikusi. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) uzskata - kamēr koalīcija nebūs vienojusies par kādām izmaiņām vēlēšanu likumā, tikmēr komisija Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus nevirzīs izskatīšanai Saeimā. Taču, viņasprāt, radikāli grozījumi vairs nebūtu veicami, jo tādi būtu rūpīgi jāizvērtē. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Dienai sacīja, ka visas izmaiņas likumā būtu vēlams pieņemt līdz šā gada beigām, lai vēlēšanas veiksmīgi noorganizētu. Pagaidām CVK uztrauc tas, ka gandrīz pusē pašvaldību noteiktajā termiņā - līdz 4.septembrim - nebija izveidotas vēlēšanu komisijas, turklāt daudzviet pilnībā ir nomainīts vēlēšanu komisijas sastāvs, lai arī CVK bija lūgusi nodrošināt pēctecību un iekļaut komisijās cilvēkus ar pieredzi.