Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Jaunas Eiropas iniciatīvas izglītībā

Andrula Vasiliu*

Eiropā aizvien ir jūtams ekonomiskās krīzes ciešais tvēriens, un bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū, daudzās valstīs ir šokējoši augsts. Vienlaikus Eiropas ekonomika pamazām pārtop par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, un tas radīs jaunas un atšķirīgas prasības darbaspēkam. Izglītība un radošums ir svarīgs, lai nodrošinātu izaugsmi, darbvietas un inovāciju, jo īpaši krīzes laikā. Īsi sakot, Eiropai nekad nav bijis svarīgāk attīstīt cilvēku spējas, lai sagatavotu viņus un Eiropu nākotnei.

Stratēģijā Eiropa 2020 liels uzsvars likts uz izglītību un radošumu kā ceļu uz atgūšanos no krīzes. Tāpēc Komisija piedāvā 2014. līdz 2020. gadā ieguldīt 19 miljardus eiro izglītībā, apmācībā, jaunatnes jomā un sportā. Tas ir līdzekļu palielinājums aptuveni par 70% salīdzinājumā ar budžetu 2007. līdz 2013. gadam. Tāpat Komisija vēlas sekmēt Eiropas kultūras un radošās nozares, kas ir svarīgi ekonomikas un darba tirgus attīstības veicinātāji. Šādi tiktu izveidota svarīga atbalsta shēma šīm jomām ar budžetu 1,8 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pašreizējo shēmu veidotu pieaugumu par 37%. Kopējie piedāvātie ieguldījumi izglītībā un radošajās jomās veido mazāk nekā 1,8% no ES kopējā budžeta 2014. līdz 2020. gadam un tikai ļoti nelielu daļu no valstu budžetiem.

Vislabāk zināmā ES izglītības programma ir Erasmus, kas 25 gadus ir nodrošinājusi stipendijas augstākās izglītības studentiem, lai viņi daļu studiju vai mācību laika pavadītu ārzemēs. Tieši tāpēc, ka sabiedrībā Erasmus programma ir plaši pazīstama, es piedāvāju jauno visaptverošo programmu nosaukt Erasmus visiem. Šajā jaunajā programmā ES palīdzēs ne tikai augstākās izglītības studentiem, bet arī profesionālās izglītības studentiem un jauniešiem neformālajā izglītībā, piemēram, brīvprātīgo darbā, lai iegūtu jaunas prasmes ārvalstīs, kā arī skolotājiem, pasniedzējiem un jaunatnes jomas darbiniekiem. Tas turpinās uzlabot pasniegšanas un izglītības kvalitāti ES un ārpus tās.

Īstenojot programmu Erasmus visiem, gandrīz dubultotos to cilvēku skaits, kuri saņem ES piešķīrumus, lai dotos uz ārzemēm mācīties un pilnveidoties. Patiesībā ar lepnumu varu paziņot, ka atbalstu studijām, mācībām un brīvprātīgo darbam ārvalstīs saņemtu gandrīz pieci miljoni eiropiešu. Pieredze, ko guvuši šie cilvēki, dos labumu ES ekonomikai kopumā.

Komisija piedāvā arī jaunas iniciatīvas, tostarp aizdevumu garantiju shēmu, lai palīdzētu maģistra programmu studentiem finansēt studijas ārzemēs.

Erasmus visiem apvienotu dažādas starptautiskās programmas, lai paplašinātu ES studentu iespējas studēt ārpus ES un piesaistītu studentus no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Jaunajā programmā svarīga vieta ir atvēlēta arī augstākās izglītības studentiem, jo paredzēts, ka septiņu gadu laikā to izmantos divi miljoni studentu. Mēs piedāvājam finansēt mācību laiku ārvalstīs vairāk nekā 700 000 profesionālās izglītības studentu un dot iespēju gandrīz 550 000 jauniešu veikt brīvprātīgo darbu citā valstī vai piedalīties jauniešu apmaiņas programmās.

Skolotājiem ir būtiska loma gan izglītības sistēmas uzlabošanā, gan skolēnu un studentu prasmju attīstīšanā. Tāpēc mēs vēlamies skolotājiem radīt vairāk studiju, mācību un pasniegšanas iespēju ārzemēs. Programmā Erasmus visiem labumu gūtu gandrīz 1 miljons skolotāju, pasniedzēju un jaunatnes jomas darbinieku.

Vienlaikus ar šīm iniciatīvām tiktu pastiprināta izglītības un mācību modernizācija, palielinot pārrobežu sadarbību. Augstākās izglītības iestādes, jaunatnes organizācijas un citi dalībnieki, jo īpaši uzņēmumi, izveidotu stratēģiskās partnerības, zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības, lai sekmētu inovatīvas pieejas izglītībā un izveidotu ciešāku saikni starp darba un izglītības pasauli. Tāpat tiktu pastiprināti veicināta veiksmīgā elektroniskās sadraudzības iniciatīva, ar kuru veido skolu sadraudzību internetā, un iesaistītas arī profesionālās izglītības un pieaugušo mācību iestādes.

Radošums ir jaunās uz zināšanām balstītās ekonomikas pamats. Radošās nozares, arī kultūra, kinematogrāfija, televīzija un videospēļu nozare, ir stabili un aizvien svarīgāki ekonomikas attīstības veicinātāji, ES radot 4,5% no IKP un 8,5 milj. darbvietu. Taču šo nozaru potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Programmā Radošā Eiropa apkopotu pašreizējās programmas Kultūra, Media un Media Mundus, vienlaikus sniedzot papildu atbalstu un finansējumu. ES ieguldījumi palīdzētu māksliniekiem, kā arī kultūras un audiovizuālās nozares pārstāvjiem pilnīgāk izmantot iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus. Bez šāda atbalsta viņiem būtu grūti vai pat neiespējami sasniegt jaunas auditorijas gan Eiropā, gan ārpus tās. Radošā Eiropa veicina arī kultūras un valodu daudzveidību, kā arī sekmē mūsu mērķu sasniegšanu saistībā ar jaunām darbvietām un ilgtspējīgu izaugsmi. Jaunā programma nodrošinātu vairāk nekā 900 miljonus eiro kinematogrāfijas un audiovizuālās nozares atbalstam un teju 500 miljonus eiro kultūras atbalstam. Mēs rosinām arī piešķirt vairāk nekā 210 miljonus eiro jaunam finanšu garantiju rīkam, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem līdz pat 1 miljarda eiro apjomā, kā arī piešķirt finansējumu politiskās sadarbības atbalstam inovācijas veicināšanai. No 2014. līdz 2020. gadam Radošā Eiropa palīdzētu 300 000 mākslinieku un kultūras profesionāļu, kā arī viņu darbiem sasniegt jaunas auditorijas. Atbalstu saņemtu vairāk nekā 1000 Eiropas filmu un 2500 kinoteātru, un ES finansētu vairāk nekā 5000 grāmatu tulkošanu. Ar programmas finansēto projektu starpniecību tiktu uzrunāti vismaz 100 miljoni cilvēku.

Mana vēlme palielināt ieguldījumus izglītības, jaunatnes, radošuma un inovācijas jomā ir saistīta ar pārliecību, ka tieši šajās nozarēs Eiropa kaut ko var mainīt, paātrinot pāreju uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Erasmus visiem un Radošā Eiropa dos nozīmīgu ieguldījumu iedzīvotāju labklājībā un pārticībā. Komisijas priekšlikums tagad tiks apspriests dalībvalstu starpā un Eiropas Parlamentā, kuri pieņems galīgo lēmumu par nākamo ES budžetu. Es ceru, ka viņi pieņems Komisijas priekšlikumus un ieguldīs mūsu nākotnē.

* Eiropas komisāre izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietās

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?